Šīs nedēļas sākumā Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā tieslietu ministri apsprieda panākto progresu Īpašā tribunāla izveidē agresijas noziegumam pret Ukrainu, tostarp nolīgumu par tribunāla vadības komiteju, informēja Tieslietu ministrijā.
Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sanāksmē aicinājusi valstis pastiprināt sadarbību, lai nodrošinātu atbildību par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot Starptautiskās krimināltiesas (SKT) neatkarības un kapacitātes stiprināšanas nozīmi.
Ministri arī pārrunājuši nākamos soļus, tostarp valstu pievienošanos sadarbības līgumam un praktiskos jautājumus tribunāla lēmumu izpildes nodrošināšanai.
Tieslietu ministre savā uzrunā Briselē uzsvērusi, ka jau pēc diviem mēnešiem apritēs četri gadi kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā. Laiks, kas Ukrainas cilvēkiem ir bijis pilns ciešanu. Latvija paudusi gandarījumu, ka pēdējo divu gadu laikā ES valstis ir aktīvi strādājušas pie vienošanās par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides, lai sauktu pie atbildības vainīgos.
Tāpēc portāls “Delfi” vērsās Tieslietu ministrijā, lūdzot atbildēt uz desmit jautājumiem par progresu Īpašā tribunāla izveidē.
Kādu progresu ES dalībvalstis līdz šim ir panākušas Īpašā tribunāla izveidē? Cik tālu šis process ir pavirzījies?
Līdz šim ir ieguldīti divi gadi ar ekspertu darbu, lai starp līdzīgi domājošām valstīm (tā saucamo Pamatgrupu) panāktu vienošanos par juridiskajiem risinājumiem, ar kuriem izveidotu jaunu starptautisku ad hoc tribunālu. Šis tribunāls spēs saukt pie atbildības Krievijas augstākās militārās un politiskās amatpersonas par agresijas noziegumu, kas īstenots pret Ukrainu.
2025. gada 25. jūnijā starp Eiropas Padomi un Ukrainu tika parakstīts divpusējais nolīgums, ar kuru tiek formāli nodibināts Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Tagad Eiropas Padomes (EP) dalībvalstis un līdzīgi domājošās valstis, tai skaitā Latvija un citas ES dalībvalstis, gatavojas parakstīt EP paplašināto daļējo nolīgumu, ar kuru būs iespējams pievienoties Īpašā tribunāla vadības komitejai.
Īpašais tribunāls būtībā darbotos kā starptautiska, neatkarīga krimināltiesa. Tam būtu prezidents, tiesneši, prokurors un sekretariāts, un tas atrastos Hāgā. Valstis, kas izvēlētos pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam, apņemas sadarboties ar Īpašo tribunālu, tostarp nodrošināt pierādījumus, lieciniekus un, ja nepieciešams, izdot apsūdzētās personas. Lai realizētu praktiskos sadarbības jautājumus ar Īpašo tribunālu, valstis slēgs papildus divpusējos sadarbības līgumus.
Vai ES valstis šajā jautājumā ir vienisprātis?
Lai gan divas ES dalībvalstis nav pievienojušās 2025. gada 9. maija Pamatgrupas Ārlietu ministru kopīgajam paziņojumam par Īpašo tribunālu (Ļvivas deklarācija), ES dalībvalstu starpā pastāv sapratne par nepieciešamību izveidot Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.
Vai šajā ziņā ir noteikts laika grafiks?
Praktiskais darbs pie Īpašā tribunāla izveides varēs sākties tad, kad valstis būs nodrošinājušas finansiālo un politisko atbalstu, pievienojoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam. Ieinteresētās valstis un ES spēs tam pievienoties, tiklīdz būs noslēgušies iekšējie juridiskie procesi.
Vai jau ir skaidrs tribunāla finansēšanas modelis, un kāds varētu būt Latvijas tiešais ieguldījums?
Šobrīd turpinās iekšējās politiskās diskusijas Īpašā tribunāla izveides atbalstošo valstu starpā par tā finansēšanas modeli. Kolīdz tiks pieņemti attiecīgie lēmumi, tie tiks publiskoti.
Kādi šobrīd ir galvenie šķēršļi?
Šobrīd norisinās darbs pie tā, lai Īpašais tribunāls spētu nākošajā gadā uzsākt prelimināru (sākotnējo) darbību. Nav šobrīd iezīmējamu būtisku šķēršļu procesa virzībā – priekšā tikai valstu nacionālie iekšējie procesi, lai juridiski spētu pievienoties daļēji paplašinātajam nolīgumam.
Kā tiktu nodrošināta apsūdzēto nogādāšana tribunālā?
Pastāv juridiski, politiski un praktiski šķēršļi saistībā ar imunitāti un grūtībām iegūt “fizisku aizgādību” pār apsūdzētajiem. Tomēr starptautiskās tiesības turpina attīstīties, un personiskā imunitāte nav attaisnojums nesodāmības novēršanai. Apsūdzētos varētu saukt pie atbildības Īpašajā tribunālā tikai tad, ja viņi vairs nebūtu pie varas vai viņu imunitāte tiktu atcelta. Tomēr tas neliedz izmeklēšanas veikšanu, pierādījumu ievākšanu un apsūdzību sagatavošanu, lai nodrošinātu, ka Īpašais tribunāls būtu gatavs apsūdzētās personas saukt pie atbildības, līdzko apstākļi to atļaus.
Tāpat būs iespējams veikt tiesvedības in absentia jeb tiesvedības prombūtnē, ja attiecīgā persona atteiktos no tiesībām piedalīties tiesvedībā vai ja ir veikti visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu apsūdzētās personas klātbūtni. Protams, tiesvedībām prombūtnē tiks pievienotas procesuālās garantijas, un personām, kuras ir notiesātas in absentia, būs tiesības pieprasīt atkārtotu lietas izskatīšanu, ja tās vēlāk personīgi ieradīsies Īpašajā tribunālā.
Kā Latvija vērtē iespējamo kapacitāti izmeklēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus?
Īpašā tribunāla kompetencē ir viens no četriem vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem – agresijas noziegums. Pārējie noziegumi, tostarp agresijas noziegums, joprojām ir Starptautiskās krimināltiesas (SKT) kompetencē. Tāpat Latvija un citas valstis piedalās Starptautiskajā centrā saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA). ICPA ir EUROJUST aģentūras sadarbības projekts, kas atbalsta tiesvedību sagatavošanu, nodrošinot svarīgu pierādījumu vākšanu, tādējādi atvieglojot lietu izveides procesu agrīnā posmā. Šis projekts veica apjomīgu sagataves darbu materiālam, kas vēlāk tiks nodots Īpašajam tribunālam.
Savukārt pārējie Krievijas pastrādātie starptautiskie noziegumi tiek izmeklēti EUROJUST aģentūras Kopējās izmeklēšanas grupā par iespējamiem smagiem starptautiskiem noziegumiem Ukrainā (KIG Ukraina).
Šajā grupā piedalās Latvija, citas ES dalībvalstis un SKT Prokurora birojs. KIG Ukrainas sadarbības projekts līdz šim ir veicinājis izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par starptautiskajiem noziegumiem, kas paveikti Ukrainā. Vienlaikus ievāktā informācija un pierādījumi, kas tiek īstenoti KIG Ukraina ietvaros, tiek pielietoti arī SKT darbā.
Latvija, citas ES un Eiropas Padomes dalībvalstis ir parakstījušas Ļubļanas – Hāgas konvenciju, kas paplašina starptautisko sadarbību genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanā. Tā būtiski atvieglo tiesisko sadarbību starp valstīm, nodrošinot efektīvus mehānismus pierādījumu iegūšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības. Ņemot vērā iepriekšminēto, jau šobrīd notiek ievērojams darbs Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanā.
Latvija ir nosūtījusi nacionālos ekspertus SKT prokuratūrai. Pastāstiet sīkāk par ekspertiem un viņu devumu.
Latvija iepriekš ir nosūtījusi divus nacionālos ekspertus darbam Starptautiskās krimināltiesas Prokurora birojā. Eksperti tika deleģēti no Tieslietu ministrijas un Valsts Policijas struktūrvienībām. Viņi strādāja pie Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanas un pierādījumu apkopošanas.
Vai Latvija plāno papildus iesaisti?
Latvija 2026. gadā, neskaitot ikgadējās iemaksas, nav plānojusi nekādu papildus iemaksu veikšanu SKT. Tomēr paliekam gatavi veikt jebkādu papildus saturisko iesaisti SKT darbā. Vienlaikus Latvija turpina arī sniegt atbalstu saistībā ar prettiesiski izvestajiem Ukrainas bērniem, iesaistoties Starptautiskajā koalīcijā prettiesiski izvesto Ukrainas bērnu atgūšanai.
Kas šobrīd ir lielākais risks, kas varētu apdraudēt tribunāla izveidi un/vai efektīvu darbību?
Īpašais tribunāls kā jebkurš cits starptautisko tiesību mehānisms savu autoritāti un atzinību iegūst no tā, ka dalībvalstis tam ir pievienojušās, tāpēc ir svarīgi turpināt nodrošināt plašu valstu atbalstu un virzību uz Īpašā tribunāla drīzu darbības uzsākšanu.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit