Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) intervijā 360TV Ziņām uzsver, ka diskusijas par vinješu ieviešanu un paplašināšanu Latvijā nav jaunas un tās sākušās jau pirms gandrīz desmit gadiem. Kā informē portāls NRA, ministrs norāda, ka diskusijas par šo jautājumu tika aizsāktas jau 2016. gadā, kad par to atbildēja Edgars Tavars, būdams Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Šobrīdējās polarizētās debates ap vinjetēm, pēc Švinkas domām, nav saistītas ar jauniem argumentiem, bet gan ar sen pieņemtu politisku lēmumu sekām un priekšvēlēšanu kampaņu.
Politiskā cīņa un pretrunīgi vēstījumi
Ministrs uzsver, ka politiskās partijas aktīvi meklē tēmas, lai uzrunātu savu elektorātu, un vinješu jautājums ir kļuvis par ērtu instrumentu politiskajai cīņai. Īpaši satraucoši, pēc Švinkas domām, ir tas, ka visaktīvāk pret vinješu izmaiņām iebilst tie politiskie spēki, kuri paši savulaik ir bijuši šo normu ieviešanas iniciatori. Tas rada pamatotus jautājumus par kritikas patieso motivāciju un vai tā nav vienkārši politiskā spekulācija pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Šis jautājums ir kļuvis par karstu tematu, jo īpaši attiecībā uz kravas automašīnām. Plānotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu (ALN) likumā paredz izmaiņas vinješu likmēs, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un autoceļiem, nodrošinot taisnīgāku dalību infrastruktūras izmaksu segšanā – jo lielāka transportlīdzekļa radītā slodze, jo lielāks maksājums. Gandrīz puse ieņēmumu no ALN jau pašlaik nāk no ārvalstu pārvadātājiem, kas šķērso Latviju.
Atbalsts zemniekiem un citām grupām
Lai gan diskusijas bieži vien koncentrējas uz komercautu un kravas transportlīdzekļu maksām, ir svarīgi atzīmēt arī citus aspektus. Satiksmes ministrs ir informējis par būtiskām izmaiņām, kas atvieglos dzīvi Latvijas zemniekiem. Turpmāk lauksaimniekiem būs pieejams atbrīvojums no vinjetes jeb autoceļu lietošanas nodevas veselus deviņus mēnešus gadā, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību, kad atbrīvojums bija spēkā tikai ražas novākšanas laikā (no 10. jūlija līdz 30. septembrim). Jaunā kārtība paredz atbrīvojumu no 1. marta līdz 30. novembrim. Šis pasākums ir iecerēts kā atbalsts lauksaimniecības nozarei, kas ikdienā strādā, lai nodrošinātu tautu ar pārtiku.
Šie likuma grozījumi attieksies uz visdažādākajām saimniecībām – gan lopkopjiem, gan graudu, dārzeņu un ogu audzētājiem, ja vien viņi ir reģistrēti Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas ir skaidrs signāls par to, cik ļoti sabiedrība un valdība novērtē zemnieku neatlaidīgo darbu.
Papildus zemniekiem, ministrs iecerējis virzīt papildinājumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz atbalstu arī citām grupām. Tiek plānots piešķirt 50% atlaidi par vienu ģimenes īpašumā esošu kravas auto transportlīdzekļiem, kas pieder daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem, ja to masa ir no trim līdz 3,5 tonnām. Šis ir plašāks tvērums, kas paredz atbalstu vairākām sabiedrības grupām.
Autoceļu uzturēšanas izmaksas un nākotnes perspektīvas
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas ir ievērojamas. Tās ietver segumu uzturēšanu, bedru remontu, grāvju tīrīšanu, zāles un krūmu pļaušanu, satiksmes organizēšanu un daudzus citus darbus. Piemēram, segumu uzturēšana vien izmaksā vairāk nekā 18,5 miljonus eiro, savukārt autoceļu kopšana – gandrīz 5,7 miljonus eiro. Tāpēc ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevām ir būtiskI, lai segtu šīs izmaksas un nodrošinātu ceļu infrastruktūras attīstību.
Tiek plānots, ka no 2030. gada Latvijā vinjeti aizstās ceļu infrastruktūras nodoklis, kas tiks noteikts atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma. Tas atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām un principiem “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”. Šīs izmaiņas galvenokārt attieksies uz kravas automašīnām, kas smagākas par 3 tonnām, un to mērķis ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Lai gan vieglajām automašīnām šobrīd nav plānotas izmaiņas, nākotnē viss var mainīties.
Starptautiskā pieredze rāda, ka vinješu sistēmas dažādās Eiropas valstīs atšķiras gan iekasēšanas veidā (elektroniskās vai fiziskās uzlīmes), gan cenās un derīguma termiņos. Piemēram, Čehijā un Slovākijā par vinjetēm jāmaksā dažādos termiņos – no 10 dienām līdz pat gadam. Latvijas pieredze ar vinjetēm liecina, ka tās ir obligātas kravas automašīnām ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem, lai gan ir izņēmumi un atvieglojumi noteiktām grupām.
Tomēr, veicot paredzētās izmaiņas, piemēram, pagarinot atbrīvojumu zemniekiem, var rasties deficīts autoceļu pārbūvei, kas būs jāsedz no citiem resursiem. Tas liecina, ka ceļu infrastruktūras finansēšana ir sarežģīts un dinamisks process, kas prasa pastāvīgu līdzsvarošanu starp dažādām interesēm un vajadzībām.