Latvijā par aizsargājamām noteikti aptuveni 16% jūras teritorijas, taču Eiropas Savienības stratēģija par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu prasa aizsargāt vismaz 30%.
2019.gadā Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Latviju par savvaļas aizsardzības direktīvas neievērošanu. Lai risinātu abus jautājumus, vides sargi izstrādāja jaunu dabas aizsardzības plānu, par aizsargājamu piedāvājot noteikt gandrīz visu piekrasti.
Plānā pārvalde balstījās uz zinātnieku izpētīto un rekomendācijām. Viens no piedāvājumiem – ierobežot zveju dabas lieguma teritorijā. Praktiski tas nozīmētu, ka zvejot nedrīkstētu gandrīz visā piekrastes zonā. Izņēmums varētu būt invazīvās sugas, no kurām Latvijā ķer tikai apaļo jūrasgrunduli.
Apjomīgais dokuments ir uz gandrīz 400 lapām. Tajā detalizēti aprakstītas, piemēram, piekrastes zvejas tendences nepilnu 30 gadu periodā – pērn piekrastes nozveja bija 3071 tonna jeb 3% no visas Latvijas nozvejas. Bet iztrūkst pamatojuma, kā tas ietekmē jūras ekosistēmu un kāpēc tieši to būtu jāierobežo.
Kopš 2021.gada piekrastes zvejniekiem ir pieejams atbalsts no Eiropas Savienības fondiem. Līdz šim piešķirti vairāk nekā 2,6 miljoni eiro 105 projektu īstenošanai. Zvejas aizliegšana piekrastē nozīmētu, ka faktiski nav iespējams izpildīt finansējuma saņemšanas nosacījumus.
Pēc zvejnieku kritikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars šonedēļ paziņoja, ka aptur priekšlikuma virzību un ka tas ir jāpārstrādā.
Zinātnieki apspriedē Ķemeros skaidroja, ka piedāvājums būtu ierobežot piekrastes zveju šajās zonās vismaz uz dažiem gadiem un pēc kā viņi prognozē, ka nozveja būtu lielāka. Aroda pārstāvji iebilda arī pret to, argumentējot, ka pēc šāda aizlieguma profesija būtu izzudusi.