Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem, Daugavgrīvas cietoksnim plānotais finansējums tuvākajiem diviem gadiem varētu būt līdz 184 tūkstošiem gadā.
Daugavgrīvas cietoksni kā savējo aizvien neredz arī Rīgas pilsēta – tas nav politiķu dienaskārtībā un arī naudu tam pilsēta neatvēlēs. Piedāvājumi cietoksni pārņemt gan ir bijuši.
“Apskatot, cik lielas [investīcijas], runājam par vairākiem desmitiem miljonu eiro, šobrīd mēs neredzam no savas puses, kas būtu tās pašvaldības funkcijas, kuru realizācijai šī teritorija būtu nepieciešama. Tādēļ faktiski ir nopietnāka diskusija no pašvaldības puses par šī īpašuma pārņemšanu pašvaldības bilancē nav bijusi,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Turklāt Rīga ar nākamo gadu būtiski palielinājusi nekustamā īpašuma nodokli cietokšņa teritorijai, bet “Possessor” plāno lūgt atbrīvot no tā maksāšanas.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieskatā, izšķiroši būs tas, kur iegūt resursus jebkādas idejas attīstībai un pat neizslēdz nupat īpašumā iegūtā cietokšņa pārdošanu. “Būtu arī loģiski izvērtēt to, vai vispār valstij kā tādai ir šis jāattīsta. Vai mēs nevaram piesaistīt arī kādu privātu investoru, vai arī gluži vienkārši šo aktīvi pārdot, lai privātie tālāk attīsta attiecīgi savu uzņēmējdarbības formu. Un, manuprāt, valstij kopumā jāpārskata ir tas, kādi aktīvi kopumā valstij pieder,” saka Valainis.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē uzsver, ka cietoksnim kā valsts nozīmes kultūras piemineklim būtu jāpaliek valsts īpašumā – gan tā izcilās vēsturiskās vērtības, gan zinātniskā potenciāla dēļ.