Neierastais uzdevums Krievijā
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir publiskojis informāciju, kas apliecina – šī gada laikā Ziemeļkorejas karavīri tika nosūtīti uz Krievijas Kurskas apgabalu, lai veiktu atmīnēšanas darbus. Šī negaidītā misija, par kuru ziņo valsts mediji, izsauc plašu interesi un jautājumus par Phenjanas un Maskavas arvien ciešākajām attiecībām un kopīgajām militārajām operācijām.
Kurskas apgabala situācija un atmīnēšana
Kurskas apgabals, kas atrodas Krievijas rietumu daļā pie robežas ar Ukrainu, ir kļuvis par nozīmīgu frontes līniju un militāro aktivitāšu centru kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Vairāki ziņojumi liecina, ka Ukrainas spēki iebrukuši šajā apgabalā kopš 2024. gada augusta, un tas ir pirmais gadījums kopš Otrā pasaules kara, kad ārvalstu karaspēks ilgstoši ieņem daļu Krievijas teritorijas. Šādos konfliktos teritoriju atmīnēšana ir dzīvības svarīgs un ļoti bīstams uzdevums, kas prasa īpašu sagatavotību un aprīkojumu. Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšana šajā procesā norāda uz specifiskām vajadzībām un iespējamām vienošanām starp abām valstīm.
Ziemeļkorejas karavīru līdzdalība un iepriekšējie ziņojumi
Lai gan Kima Čenuna paziņojums ir pirmā oficiālā Ziemeļkorejas atzīšanās sava karaspēka dalībā Krievijas teritorijā veiktos uzdevumos, iepriekš par Ziemeļkorejas karavīru klātbūtni Kurskas apgabalā un pat dalību kaujās bija izskanējušas ziņas. Daži avoti, tostarp laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz Ukrainas un ASV amatpersonām, vēstīja par Ziemeļkorejas karavīru atvilkšanu no frontes līnijām Kurskas apgabalā smago zaudējumu dēļ. Tika minēts, ka Ziemeļkorejas karavīriem trūcis saskaņotības ar Krievijas vienībām un valdījusi dezorganizācija. Tāpat izskanēja bažas par to, ka Krievija varētu mēģināt savervēt lielu skaitu Ziemeļkorejas karavīru, jo mobilizācija pašā Krievijā ir nepopulāra. Daži eksperti norādīja, ka Ziemeļkorejas karavīru lielie upuru skaiti varētu būt saistīti ar pieredzes trūkumu mūsdienu karadarbībā un izmantotajām taktiku. ASV amatpersonas pieļāva, ka Ziemeļkorejas karavīri varētu atgriezties pēc papildu apmācībām.
Kopīgās intereses un starptautiskā situācija
Šī sadarbība starp Ziemeļkoreju un Krieviju notiek laikā, kad abas valstis saskaras ar starptautisku izolāciju un sankcijām. Ziemeļkoreja ir plaši pazīstama ar savu attīstīto militāro industriju un kodolieroču programmu, savukārt Krievija ir pastiprinājusi savu militāro sadarbību ar citām valstīm, kas nosoda Rietumu politiku. Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšana uz Krieviju atmīnēšanas darbiem varētu būt daļa no plašākas vienošanās, kas ietver arī militārās tehnikas un munīcijas piegādi no Ziemeļkorejas uz Krieviju, ko jau iepriekš ir aizdomas izteikušas vairākas rietumvalstis. Šāda veida sadarbība rada bažas par turpmāku konflikta eskalāciju un starptautiskās drošības apdraudējumu.
Nākotnes perspektīvas un riski
Kima Čenuna publiskotā informācija par Ziemeļkorejas karavīru misiju Kurskas apgabalā ir signāls par Ziemeļkorejas gatavību aktīvāk iesaistīties Krievijas militārajās operācijās. Tas varētu nozīmēt gan jaunu karavīru kontingentu nosūtīšanu, gan arī citu veidu atbalstu. Šādas darbības varētu vēl vairāk saasināt attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā arī citas valstis, kas iebilst pret Ziemeļkorejas kodolieroču programmu un tās atbalstu Krievijai. Atmīnēšanas darbi ir tikai viens no uzdevumiem, ko varētu veikt Ziemeļkorejas karavīri, un nākotnē varētu sekot citi, potenciāli vēl bīstamāki uzdevumi. Ir svarīgi sekot līdzi šiem notikumiem un analizēt to iespējamās sekas globālajai drošībai.