Aizvadītajā nedēļā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka, ņemot vērā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju iebildumus, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju Dabas aizsardzības plānu tiek apturēta. Kritizētos priekšlikumus solīts pārstrādāt, un ministrs uzsvēris, ka ir jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības interesēm, tautsaimniecības interesēm un arī vietējo kopienu interesēm. Kāds ir Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna mērķis? Kāpēc ar pašreizējo plāna versiju nav apmierināti zvejnieki? Un vai vispār iespējams kompromiss? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” pirmdien, 15. decembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomnieci dabas aizsardzības jautājumos Astru Labuci un biedrības “Mazjūras zvejnieki” pārstāvi Ivetu Tomsoni.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta.
Līdz ar to šī brīža Dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks virzīti tālāk un tiks turpināts darbs pie plāna izstrādes.
Kā ziņots, decembra sākumā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Salacgrīvas birojā notika aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana, kurā izvērtās karstas debates. Plānu kritizēja gan zvejnieki, gan arī piekrastes pašvaldību pārstāvji.
Kā iepriekš informēja DAP projekta “Life Reef” vadītāja Ilze Sabule, dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību.
Aizsargājamo jūras teritoriju tīkls izveidots 2010. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000“, lai nodrošinātu jūras biotopu, sugu saglabāšanu un migrējošo putnu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzību.
Projektā veikta jūras bioloģiskās daudzveidības kartēšana ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, pārskatīti pieejamie dati par Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, sniegti priekšlikumi aizsargājamo jūras teritoriju tīkla paplašināšanai, vienlaikus veidojot dažādas funkcionālās zonas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saimnieciskās darbības īstenošanu.
Savukārt zvejnieki norāda, ka ir nesamērīgi ierobežot zvejniecību visā piekrastē un kopumā šī plāna īstenošana nozarei varētu nodarīt lielu postu. Zvejnieki skaidro, ka DAP rosinot būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē un tādējādi ļoti negatīvi tikšot ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir svarīgs rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu.
Viens no neapmierinātību radījušajiem priekšlikumiem ir iecere daļā piekrastes putnu ligzdošanas laikā noteikt sezonālo liegumu no 15. marta līdz 31. augustam, kā arī paredzēt atsevišķas stingras aizsardzības zonas.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Piekraste.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit