Lielbritānijas bankas pauž bažas par Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai
Lielbritānijas finanšu iestādes ir izteikušas nopietnas rezerves par valdības plāniem novirzīt iesaldētos Krievijas aktīvus, kas tiek turēti valstī, kā aizdevumu Ukrainai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šīs bažas galvenokārt saistītas ar juridiskajiem riskiem un iespējamām Krievijas pretpasākumu sekām. “Financial Times” ziņo, ka banku pārstāvji pauž bažas par potenciālajām tiesas prāvām un finansiālajiem zaudējumiem, ja netiks nodrošinātas atbilstošas garantijas.
Juridiskie un finansiālie izaicinājumi
Britu bankām ir īpašas bažas par to, ka tās varētu saskarties ar ievērojamiem juridiskajiem riskiem, ja tiktu izmantoti iesaldētie Krievijas aktīvi, lai finansētu Ukrainu. Tiek uzsvērts, ka šī situācija radītu jaunu precedentu, jo valdības vēl nav ķērušās pie aktīvu konfiskācijas šādā veidā. Viens no galvenajiem juridiskajiem mezgliem ir tas, ko darīt, ja Ukraina nespētu atmaksāt aizdevumu – vai tad būtu jāatgūst aktīvi, kurus valdība uzskata par saviem, bet Krievija neatzīst?
Banku pārstāvji ir norādījuši, ka ir satraukti par šīs procedūras tiesiskumu. Viņi baidās, ka pēc Krievijas aktīvu nodošanas Ukrainai bankas varētu palikt bez aizsardzības, ja Krievija nolemtu tās tiesāt. Šī dilemma ir īpaši aktuāla, jo nav garantiju, ka jebkāda veida miera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju ietvertu Krievijas kompensācijas, kas segtu Rietumu aizdevumu Kijivai. Daži avoti pat uzskata, ka šis aizdevums patiesībā būtu “dāvana”, jo bankām nāktos atmaksāt galveno nodrošinājumu, kas gandrīz noteikti novedīs pie maksātnespējas.
Tiek lēsts, ka Lielbritānijā pašlaik iesaldēto Krievijas aktīvu apjoms ir aptuveni 8 miljardi sterliņu mārciņu jeb aptuveni 10,7 miljardi ASV dolāru. Lai gan Eiropas Savienība ir virzījusies uz priekšu ar plāniem par aptuveni 210 miljardu eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, jautājums par garantijām un juridisko pamatojumu joprojām ir aktuāls. Piemēram, Beļģija, kurā atrodas lielākā daļa iesaldēto līdzekļu, pauž bažas par iespējamiem juridiskiem izaicinājumiem no Krievijas puses.
Starptautiskais konteksts un Eiropas Savienības plāni
Šī diskusija notiek paralēli Eiropas Savienības centieniem izstrādāt mehānismus, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam. Eiropas Komisija ir ierosinājusi veidot “reparāciju kredīta” mehānismu, kas ļautu nodrošināt Kijivu ar līdzekļiem, nekonfiscējot aktīvus tiešā veidā. Šis plāns paredz aizdot Ukrainai naudu, kas tiktu nodrošināta ar iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Tomēr šī iniciatīva saskaras ar pretestību no atsevišķām dalībvalstīm, piemēram, Beļģijas, kas bažījas par juridisko risku un iespējamo Krievijas atriebību. Arī Francija ir paudusi iebildumus pret privātajās bankās esošo līdzekļu izmantošanu, uzsverot banku saistības.
Latvija, būdama viena no valstīm, kurā agrāk tika turēti Krievijas finanšu līdzekļi, ir kļuvusi par šī plāna aktīvu atbalstītāju. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir uzsvērusi, ka pastāv vienprātība Eiropā par to, ka iesaldētie līdzekļi netiks atdoti Krievijai, un tiem ir jākalpo Ukrainas atjaunošanai. Neskatoties uz Latvijas atbalstu, starptautiskajā līmenī joprojām notiek intensīvas diskusijas par finansiālo un juridisko risku līdzsvarošanu.
Interesanti ir arī tas, ka daži analītiķi uzskata, ka Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam varētu pat pozitīvi ietekmēt Eiropas parādu tirgus, samazinot nepieciešamību pēc jaunu parādu emisijas. Tomēr pastāv arī bažas par potenciālo eiro starptautiskās lomas ietekmi, ja šādi agrāk nebijuši soļi tiktu sperti.
Secinājumi un nākotnes perspektīvas
Situācija ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem un to potenciālo izmantošanu Ukrainas atbalstam ir sarežģīta un daudzslāņaina. Kamēr viena daļa politisko spēku un Ukrainas atbalstītāji uzskata, ka šie līdzekļi ir morāli un finansiāli pamatoti jānovirza kara seku novēršanai un valsts atjaunošanai, tikmēr finanšu sektors un atsevišķas valstis pauž bažas par juridiskajiem riskiem un iespējamām negatīvajām sekām. Lielbritānijas banku iebildumi ir būtisks faktors, kas norāda uz nepieciešamību pēc rūpīgas analīzes un starptautiskas vienošanās, lai virzītos uz priekšu bez radīšanas papildu nestabilitātei.
Lai gan nepieciešamība pēc atbalsta Ukrainai ir acīmredzama, finanšu pasaules piesardzība ir saprotama. Nākotnē būs svarīgi atrast līdzsvaru starp ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu un ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanu, izvairoties no riskiem, kas varētu radīt vēl lielākas problēzes gan Lielbritānijai, gan starptautiskajai finanšu sistēmai kopumā.