Rokpelnis pauž nopietnas bažas par izmaiņām Mediju atbalsta fondā
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis ir izteicis kritisku vērtējumu par plānotajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējuma sadalē. Kā informē portāls jauns.lv, Rokpelnis uzsver, ka iecerētie grozījumi rada ievērojamus riskus un neskaidrības, apdraudot mediju vides stabilitāti un pastāvot iespējai, ka sekas varētu būt neatgriezeniskas, mazinot mediju pieejamību un daudzveidību Latvijas informatīvajā telpā. Šīs bažas tika paustas pēc tikšanās ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) pārstāvjiem, kuri arī pauduši satraukumu par Kultūras ministrijas priekšlikumiem, kas nav saskaņoti ar nozari un fundamentāli mainītu gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu.
ZZS aicina politiskos partnerus pārskatīt rosinātās izmaiņas
Rokpelnis atklāja, ka ZZS frakcija aicinās koalīcijas partnerus rūpīgi izvērtēt un pārskatīt rosinātās izmaiņas MAF nolikumā. Galvenais mērķis ir saglabāt līdzšinējo finansējuma sadales proporciju starp dažādiem mediju veidiem, nodrošinot stabilu un prognozējamu atbalsta sistēmu. Viņš uzsvēra, ka mediju uzņēmumiem ir nepieciešama stabilitāte, lai tie varētu paļauties uz izsvērtu un ilgtspējīgu finansējumu.
LPIA izsaka kategoriskus iebildumus pret nepārdomātām reformām
Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valde, neslēpjot dziļu neapmierinātību un satraukumu, ir vērsusies ar atklātu vēstuli pie kultūras ministres Agneses Lāces, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājas Karinas Plokas un valdošās koalīcijas partiju līderiem. Vēstules autori uzsver, ka Kultūras ministrijas priekšlikumi, kas paredzēti 2026. gada budžetā, varētu radikāli mainīt mediju atbalsta mehānismus, radot priekšrocības vieniem mediju veidiem uz citu rēķina. Tas, pēc izdevēju domām, varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu nacionālajai presei, īpaši reģionālajiem un mazajiem medijiem, kuri jau tāpat saskaras ar ievērojamām grūtībām. Asociācija kritiski vērtē to, ka priekšlikumi sagatavoti, ignorējot nozares vairākkārt paustos iebildumus un aicinājumu nodrošināt pakāpenisku pāreju uz jauno modeli. Kā analogs tiek minēta situācija, kurā sabiedriskais transports tiktu pārorientēts tikai uz vilcieniem, pilnībā ignorējot autobusu nozīmi lauku reģionos.
Nacionālo mediju organizācijas vienoti iebildumos pret MAF izmaiņām
Vairākas nacionālās mediju organizācijas, tostarp Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija, kuras pārstāv vairāk nekā 20 nacionālo mediju uzņēmumus, ir paudušas savu neatbalstu Kultūras ministrijas piedāvātajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) darbībā. Šīs organizācijas uzskata, ka priekšlikumi ir nepamatoti un var radīt nestabilitāti mediju atbalsta sistēmā, kā arī negatīvu efektu mediju daudzveidībai. Tiek uzsvērts, ka esošais MAF modelis ir izveidots pēc plašām konsultācijām un panāktiem kompromisiem, nodrošinot sabalansētu atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai dažādos medijos. Lai gan mediju vide strauji transformējas, jebkurām izmaiņām ir jābūt izpētē balstītām, jo “eksperimenti ar mediju atbalsta formām šobrīd nav pieļaujami.”
Kultūras ministrijas priekšlikumu būtība
Kultūras ministrijas priekšlikumi izmaiņām MAF darbībā tika prezentēti Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē. Organizācijas pauž kategoriskus iebildumus, norādot, ka priekšlikumi sagatavoti, ignorējot nozares iebildumus un apdraudot gadu gaitā izveidoto sistēmu. Tiek uzsvērts, ka jaunais finansējuma sadales modelis varētu novirzīt līdzekļus prom no drukātās preses, kas ir būtisks informācijas avots daudziem iedzīvotājiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Rokpelnis un LPIA aicina nepieļaut šīs radikālās izmaiņas, kas varētu radīt neatgriezeniskas sekas mediju ainavā.