Baumas par Rail Baltica posmu ir nepamatotas, apliecina premjere Siliņa
Kā ziņo avīze Diena, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa ir stingri noraidījusi baumas un pieļāvumus, kas izplatījušies publiskajā telpā, par iespējamu Latvijas atteikšanos no dzelzceļa projekta “Rail Baltica” posma būvniecības no Rīgas līdz Igaunijas robežai. Šie apgalvojumi, kas radījuši nevajadzīgu satraukumu un spekulācijas, ir pilnībā nepamatoti, uzsvērusi premjere pēc savas tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem.
Projekta virzība un Baltijas valstu vienotība
Siliņa uzsvēra, ka “Rail Baltica” ir stratēģiski vitāls projekts visām trim Baltijas valstīm, un Latvijas apņemšanās pilnvērtīgi piedalīties tā īstenošanā paliek nemainīga. Šādu pārliecību viņa pauda, atbildot uz jautājumiem par iespējamām bažām Igaunijā un Lietuvā par būvniecības tempa atšķirībām Latvijā. Igaunijas premjers Kristens Mihals atzinīgi novērtēja Latvijas skaidro signālu par aktīvu plānošanu Igaunijas virzienā, raksturojot to kā pozitīvu vēsti. Arī Lietuvas premjere Inga Ruģiniene pauda gandarījumu par redzamo progresu un apliecināja, ka iepriekš pastāvējušās bažas vairs nav aktuālas. Viņa arī piebilda, ka Lietuva plāno pabeigt savu projekta daļu līdz 2030. gadam, sagaidot ciešu Latvijas līdzdarbību. Tāpat Lietuvas premjere uzsvēra, ka Latvijas Ministru prezidente ir skaidri parādījusi, ka Latvija pilnvērtīgi strādās pie šī posma realizācijas.
Rail Baltica – vairāk nekā tikai dzelzceļš
Runājot par projekta norisi, premjere Siliņa atzina, ka, līdzīgi kā jebkuram grandiozam un sarežģītam infrastruktūras projektam, arī “Rail Baltica” ceļā mēdz būt dažādi izaicinājumi, gan tehniski, gan finansiāli. Tomēr šie izaicinājumi nekādā ziņā nenozīmē, ka pamatideja vai projekta īstenošana tiek apšaubīta. Viņa salīdzināja šo situāciju ar milzīgu kuģi, kas dodas garā ceļojumā – dažkārt ir nepieciešami nelieli kursa labojumi, taču tas nemaina galveno mērķi. “Rail Baltica” ir ne tikai infrastruktūras projekts, bet arī ekonomiskās izaugsmes katalizators un ģeopolitiskās stabilitātes stiprinātājs. Tā potenciāls ir radīt jaunas darba vietas, veicināt tirdzniecību un uzlabot mobilitāti visā reģionā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt skaidrību un neļauties nepārbaudītai informācijai, kas varētu radīt maldīgu iespaidu par Latvijas saistībām.
Aktuālā būvniecības situācija un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz baumām, “Rail Baltica” projekts visās trīs Baltijas valstīs ir sasniedzis pilna mēroga būvniecības posmu. Norit aktīvi darbi pie pamattrases, starptautisko staciju, kā arī tiltu un pārvadu izbūves. Igaunijā būvniecības darbi notiek vairāk nekā 70 kilometru garumā, tostarp pie Īlemistes stacijas. Latvijā ir noslēgti līgumi par aptuveni 230 kilometru pamattrases izbūvi, un aktīvi darbi norisinās pie Iecavas, kā arī Rīgas Centrālajā mezglā un pie lidostas. Lietuvā būvdarbi notiek pamattrases posmā starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz 2025. gada beigām būvniecības stadijā būs 114 kilometri. Saskaņā ar jaunākajiem datiem no “RB Rail” AS, pirmās kārtas izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no kuriem 5,5 miljardi eiro paredzēti Latvijai. Kopējās projekta izmaksas gan tiek prognozētas līdz pat 23,8 miljardiem eiro. Ir svarīgi atzīmēt, ka līdz 2025. gada beigām plānots, ka 43% no “Rail Baltica” pamattrases būs gatavi būvniecībai vai jau aktīvi attīstības stadijā.
Latvijas apņemšanās un turpmākie soļi
Latvijas valdība stingri turas pie projekta īstenošanas. Piemēram, nesen tika paziņots par finansējuma risinājumu “Rail Baltica” Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvdarbiem, tādējādi nodrošinot līdzekļu pieejamību paveikto darbu apmaksai. Tāpat tiek strādāts pie projekta izmaksu optimizācijas, meklējot veidus, kā samazināt izdevumus, nenodarot kaitējumu projekta mērķiem. Lai gan kopējās projekta izmaksas ir ievērojami pieaugušas, sasniedzot aptuveni 15,3 miljardus eiro, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem (ap 5,8 miljardiem eiro), tas tiek skaidrots ar inflāciju, projekta apjoma paplašināšanos un precīzāku izmaksu datu apkopošanu. Ministru prezidente Siliņa aicināja sabiedrību uzticēties oficiālajai informācijai un neļauties nepārbaudītām baumām, kas varētu aizēnot šī vēsturiskā projekta patieso nozīmi un perspektīvas. Latvijas stingrā apņemšanās pabeigt savu “Rail Baltica” posmu ir skaidri apliecināta, un sadarbība ar kaimiņvalstīm turpināsies aktīvi, lai sasniegtu kopīgo mērķi – modernu un efektīvu dzelzceļa līniju, kas savienos Baltiju ar pārējo Eiropu.