Gaisma atgriežas: Kad Latvijā sāks pieaugt dienas gaismas ilgums?
Decembris Latvijā bieži vien šķiet kā bezgalīgs tumsas valdīšanas laiks. Ik rītu dodamies darbā vēl krēslā, un vakarā, atgriežoties mājās, ārā jau valda pilnīga tumsa. Šis drūmais gadalaiks liek vilties un bieži vien uzdodam sev jautājumu: “Cik ilgi vēl jācieš šī tumsa?” Taču atbilde ir daudz patīkamāka, nekā varētu šķist – gaismas atgriešanās mirklis jeb ziemas saulgrieži ir jau pavisam tuvu.
Ziemas saulgrieži – pagrieziena punkts pret gaismu
Ziemas saulgrieži ir astronomisks notikums, kas iezīmē gada īsāko dienu un visgarāko nakti. Tas ir brīdis, kad saule sasniedz savu zemāko punktu debesīs ziemeļu puslodē. Precīzākais datums un laiks gan nedaudz mainās katru gadu, taču parasti tas iekrīt 21. vai 22. decembrī. 2025. gadā Latvijā ziemas saulgrieži sagaidāmi 21. decembrī ap plkst. 17:03 Rīgā. Lai gan šī būs gada īsākā diena, kura Latvijā ilgs aptuveni 6 stundas un 49 minūtes, tas ir arī signāls par gaidāmo pārmaiņu – no šī brīža dienas gaisma sāks pakāpeniski, bet neatgriezeniski pieaugt.
Kad gaidīt jūtamas pārmaiņas?
Lai gan dienas garums sāks pieaugt tūlīt pēc saulgriežiem, sākotnēji šī pieauguma būs gandrīz nemanāms. Laikā no 21. līdz 31. decembrim dienas garums palielināsies vien par dažām minūtēm. Daudzi pirmās pamanāmās pārmaiņas sajutīs ap janvāra vidu, kad dienas kļūs jūtami gaišākas.
Šobrīd, decembra vidū, dienas garums Latvijā ir ārkārtīgi īss. Piemēram, 9. decembrī Rīgā saule lēca ap 8:48 un rietēja ap 15:43, kas nozīmē, ka dienas gaišais periods bija vien aptuveni 6 stundas un 54 minūtes. Tas ir mazāk nekā septiņas stundas, kas liek gandrīz 17 stundām no diennakts paiet krēslā vai tumsā. Nav brīnums, ka šķiet, it kā diena vienkārši “paskrien” garām.
Saulgriežu tradīcijas – gaismas un cerību svētki
Ziemas saulgrieži, ko latviešu kultūrā bieži vien saista ar Ziemassvētkiem, vienmēr bijuši īpaši svētki, kuros tiek godināta gaisma un cerība uz atdzimšanu. Lai gan mūsdienās Ziemassvētku tradīcijas ir cieši savijušās ar kristietību, daudzas no senču paražām joprojām tiek pieminētas un atcerētas. Viens no spilgtākajiem pieminekļiem šīm tradīcijām ir bluka vilkšana, kas simbolizēja gan attīrīšanos no visa vecā un nevēlamā, gan arī saules cikla atdarināšanu. Tiek uzskatīts, ka bluķa vilkšana un sadedzināšana palīdzēja atbrīvoties no pagājušā gada likstām un sagatavoties jaunajam sākumam.
Senie latvieši ziemas saulgriežos īpaši greznoja mājas, gatavoja bagātīgu svētku galdu ar deviņiem ēdieniem, dziedāja dziesmas un spēlēja rotaļas, lai nodrošinātu pārticību un prieku nākamajam gadam. Ticējumi vēsta, ka Ziemassvētku vakarā galdu nedrīkst novākt visu nakti, lai dzīvotu pārticībā. Tāpat svarīgi bija būt līksmiem, jo tieši līksmība palīdzēja pārvarēt tumšāko gada posmu.
Ko sniedz saules gaismas pieaugums?
Līdz ar dienas gaismas pieaugumu mainās ne tikai mūsu ikdienas ritms, bet arī kopējais noskaņojums. Ilgāks dienas gaišais periods ne tikai uzlabo fizisko pašsajūtu, bet arī dod emocionālu pacēlumu, palīdzot pārvarēt ziemas drūmumu. Tas ir laiks, kad daba lēnām mostas no ziemas miega, un arī mēs paši jūtamies enerģiskāki un gatavāki jauniem izaicinājumiem.
Lai gan decembra tumsa var šķist nebeidzama, ir svarīgi atcerēties, ka tā ir tikai pagaidu stāvoklis. Ziemas saulgrieži ir kā dabiska pauze, pēc kuras vienmēr seko atgriešanās pie gaismas un dzīvības. Tādēļ, lai arī šobrīd jūtamies noguruši no tumsas, varam ar cerību raudzīties nākotnē, zinot, ka katra nākamā diena būs nedaudz gaišāka nekā iepriekšējā.