Eiropas Savienība bloķē Krievijas līdzekļus uz nenoteiktu laiku Ukrainas atbalstam
Kā informē portāls jauns.lv, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vēsturisku vienošanos, ar balsu vairākumu apstiprinot jaunu juridisko pamatu, kas paredz izmantot Krievijas iesaldētos valsts līdzekļus Ukrainas atbalstam. Šis izšķirošais lēmums, kas tika pieņemts ceturtdien, 12. decembrī, efektīvi novērš iespēju šiem līdzekļiem jebkad atgriezties Krievijā, tādējādi stiprinot Ukrainas spēju pretoties agresijai. Šis solis ir ievērojams pagrieziens Eiropas Savienības attieksmē pret agresorvalsts finansu resursiem un liecina par kopīgu apņēmību stāvēt Ukrainas pusē.
Ungārijas veto tiesības tiek apietas
Līdzšinējā kārtība, saskaņā ar kuru Krievijas aktīvi tika bloķēti ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem un kam bija nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātīga piekrišana, radīja nepastāvību un kavēja plānus, īpaši attiecībā uz ilgtermiņa atbalsta sniegšanu Ukrainai. Šī periodiskā atjaunošana bieži vien radīja neskaidrības un kavēja plānus, īpaši attiecībā uz ilgtermiņa atbalsta sniegšanu Ukrainai. Šī kārtība traucēja izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai. Turklāt Ungārija, Kremlim draudzīga valsts, vairākkārt draudēja vairs neatbalstīt šādu pagarinājumu periodiskumu. Lai apietu šo šķērsli un nodrošinātu līdzekļu ilgtermiņa iesaldēšanu, dalībvalstis izmantojušas juridisku normu, kas nopietnu ekonomisko grūtību gadījumā ļauj pieņemt attiecīgus pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Šis mehānisms paredz, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams vismaz 15 ES dalībvalstu atbalsts, kas pārstāv vismaz 65% no bloka iedzīvotājiem. Šī jaunā pieeja nozīmē, ka tādas valstis kā Ungārija vairs nevarēs uzlikt veto turpmākiem ES lēmumiem par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu, tādējādi novēršot pirmo šķērsli šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam.
Iesaldēto līdzekļu apjoms un izmantošanas potenciāls
Eiropas Savienībā kopumā ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā. No šīs iespaidīgās summas ievērojama daļa, aptuveni 185 miljardi eiro, tiek glabāta finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā, bet vēl aptuveni 25 miljardi eiro ir noguldīti Eiropas valstu bankās. Šāds lēmums ir spēcīgs signāls Maskavai, noraidot spiedienu atbrīvot līdzekļus pirms vienošanās par kara reparācijām Ukrainai. Krievija savai naudai varēs piekļūt tikai tad, kad izbeigs agresijas karu pret Ukrainu un piekritīs samaksāt reparācijas.
Nākamie soļi un Ukrainas perspektīva
Šis izšķirošais lēmums ir tieša atbilde uz Krievijas agresijas radītajām nopietnajām ekonomiskajām sekām un steidzamo nepieciešamību novērst līdzekļu pārskaitīšanu Krievijai, tādējādi ierobežojot turpmāku kaitējumu gan Ukrainai, gan ES ekonomikai. Krievijas karš pret Ukrainu ir atzīts par notikumu, kas rada nopietnas ekonomiskas problēmas visā ES, tādējādi attaisnojot steidzamu rīcību līdzekļu pārskaitīšanas novēršanai un kaitējuma mazināšanai ES ekonomikai. Lai gan precīzs līdzekļu sadalījuma un izmantošanas mehānisms vēl tiek pilnveidots, ir skaidrs, ka šis solis sniegs būtisku finansiālu atbalstu kara plosītajai Ukrainai, palīdzot tai atjaunoties un stiprināt savu aizsardzības spēju. Ukrainas oficiālās personas jau iepriekš ir paudušas atbalstu šādai iniciatīvai, uzsverot nepieciešamību pēc stabila un ilgtermiņa finansiālā atbalsta. Šī vienošanās apliecina Eiropas vienotību un nelokāmo atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un neatkarību.