Ziemassvētku brīnums Pasta salā: kopības un līdzvērtības svētki ģimenēm ar īpašām vajadzībām
Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Jelgavas Pasta salā šo svētdien pulcējās simtiem ģimeņu no visas Latvijas, lai kopīgi ieskandinātu Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Īpašais pasākums, kas jau trešo gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku, šoreiz vienkopus saveda vairāk nekā 400 ģimenes, sniedzot viņām nepieciešamo atpūtu un kopības sajūtu. Starp dalībniecēm bija arī Zane, četru bērnu māmiņa, kuras vecākā meita Emīlija piedzimusi ar Dauna sindromu. Viņa atzīst, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi, lai justos nevis viena, bet kopā ar līdzīgi domājošiem, daloties ikdienas rūpēs un priekos. “Kad satiekam citus, dalāmies ar ikdienas problēmām, mēs saprotam, ka mums visiem ir vienas un tās pašas problēmas. Turklāt, darbojoties kopā, es varu realizēt sevi, savas zināšanas,” stāsta Zane, kura šobrīd ir Emīlijas asistents un ikdienā piedalās rehabilitācijas pasākumos ar meitu.
Pasākuma organizētājs, Jelgavas Bērnu atbalsta fonds, ar katru gadu palielina ne tikai dalībnieku skaitu, bet arī sagatavoto aktivitāšu klāstu. Šogad, lai radītu patiesi svētku noskaņu un nodrošinātu līdzvērtīgu piedalīšanos visiem, bija sagatavotas vairākas radošas un kustīgas darbnīcas. Bērni varēja izpausties, darinot piparkūku mājiņas, piedaloties radošās rokdarbu aktivitātēs, kā arī meistarojot un metot cepures piparkūku vīriņiem. Šie Ziemassvētku ieskandināšanas svētki ir kļuvuši par siltu tradīciju, kurā īpašs akcents tiek likts uz to, lai ikviens, gan bērni, gan vecāki, justos gaidīts, pieņemts un līdzvērtīgs.
Kopības sajūta un sirsnība – svētku dvēsele
Arī Toma mamma Indra, kas uz pasākumu ieradusies no Dobeles novada, uzsvēra ikdienas izaicinājumus, sastopamos ar bērnu, kuram nepieciešama īpaša aprūpe. “Mēs vienmēr cenšamies izmantot iespēju aiziet, izklaidēties un kaut kur izvēdināt galvu. Tāpēc ka ikdienā tas ir diezgan sarežģīti,” viņa atzīst. Šādi pasākumi sniedz ne tikai prieku un emocijas, bet arī ļauj vecākiem gūt brīdi sev, lai atjaunotos un turpinātu savu ikdienas rūpju pilno ceļu. Pasākuma organizētāji, Jelgavas Bērnu atbalsta fonds, šogad sagaidīja jau 400 pieteiktās ģimenes, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pirmo gadu, kad dalībnieku skaits bija aptuveni 150.
Par sirsnīgu un sātīgu tradīciju pasākumā kļuva kopīgais mielasts. Uzņēmuma “Pilsētas elpa” vadītājs Roberts Lukša informēja, ka šogad pagatavoti aptuveni 160 kilogrami plova un teju 100 litri kāpostu zupas, nodrošinot gardu un sātīgu maltīti visiem klātesošajiem. Šāds kopīgs mielasts ne tikai stiprina kopības sajūtu, bet arī apliecina Jelgavas pilsētas un tās iedzīvotāju atvērtību un vēlmi atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Jelgavā vien šobrīd ir 312 šādas ģimenes, un šie svētki ir apliecinājums tam, ka viņi ir ne tikai daļa no kopienas, bet arī iekāroti un novērtēti tās locekļi.
Pasta sala – vides pieejamība un svētku atmosfēra
Jelgavas Pasta sala ir iecienīta atpūtas vieta, kas piedāvā daudzfunkcionālu vidi dažādām aktivitātēm gan ziemā, gan vasarā. Tā ir plaša sala ar labiekārtotiem bērnu spēļu laukumiem, āra trenažieriem, volejbola laukumu un pastaigu celiņiem. Ziemas sezonā pieejama publiskā slidotava, kas pulcē gan jauniešus, gan ģimenes, radot prieku un sportisku azartu. Sala piedāvā arī izzinošu vides laukumu, kas sadalīts vairākās tematiskajās zonās, kā arī brīvdabas koncertzāli “Mītava”. Tāpat salas teritorijā atrodas unikālais šamota skulptūru parks, kas ir vienīgais šāda veida parks Latvijā. Šī pasākuma organizēšana Pasta salā ir lieliska izvēle, jo pati vieta nodrošina vides pieejamību un rada patīkamu svētku atmosfēru, kas ir svarīgi, lai ikviens dalībnieks justos komfortabli un varētu pilnvērtīgi izbaudīt pasākumu.
Lai gan šis pasākums bija īpaši veltīts ģimenēm ar funkcionāliem traucējumiem, tas demonstrē plašāku tendenci Latvijā – arvien lielāku uzmanību pievēršot pasākumu pieejamībai un iekļaujošai videi. Organizatori Latvijā arvien biežāk domā par to, lai pasākumi būtu pieejami visiem, piedāvājot, piemēram, piekļuvi ratiņkrēsliem, īpašas programmas vai klusās zonas. Tas veicina sabiedrības atvērtību un saliedētību, apliecinot, ka svētku prieks ir domāts ikvienam.