Kritika par Mediju atbalsta fonda finansējuma maiņu
Harijs Rokpelnis, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs, ir izteicis stingru kritiku par plānotajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējuma sadales kārtībā. Kā ziņo Latvijas Avīze, Rokpelnis uzskata, ka iecerētās pārmaiņas rada pārmērīgu risku un neskaidrību, apdraudot mediju vides stabilitāti un var radīt ilgstošas negatīvas sekas, samazinot gan mediju pieejamību, gan viedokļu dažādību Latvijas informatīvajā telpā. Šīs bažas tika paustas pēc tikšanās ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) pārstāvjiem, kuri arī pauž satraukumu par Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumiem.
Bažas par sistēmas stabilitāti un daudzveidību
Rokpelnis norādīja, ka tikšanās laikā tika uzklausītas preses izdevēju dziļās bažas par KM priekšlikumiem MAF nolikuma izmaiņām. Viņš uzsvēra, ka LPIA ir vērsusies pie ZZS ar satraukumu, jo priekšlikumi nav saskaņoti ar nozari un varētu fundamentāli mainīt gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu, radot nestabilitāti un negatīvi ietekmējot mediju daudzveidību. ZZS aicinās koalīcijas partnerus rūpīgi izvērtēt un pārskatīt rosinātās izmaiņas, lai saglabātu līdzšinējo finansējuma sadales proporciju starp dažādiem mediju veidiem. Izdevēji atbalsta mediju atbalsta institucionalizēšanu, taču vēlas, lai KM izstrādātu plānu, kas vienkāršotu atbalsta sniegšanu Latvijas medijiem.
KM piedāvājums un nozares iebildumi
Kultūras ministrija ir plānojusi mainīt finansējuma sadalīšanas kārtību nacionālo mediju konkursā, pārejot no esošās sadales pa mediju veidiem uz atvērtu, konkurenci un kvalitāti veicinošu modeli. Tas nozīmētu atteikšanos no finansējuma sadalījuma drukātajai presei, radio, televīzijai un interneta medijiem, aizstājot to ar vienotu konkursu visiem nacionālajiem medijiem, kur galvenais kritērijs būtu sabiedriski nozīmīga satura kvalitāte un ietekme. KM argumentē, ka šādas izmaiņas veicinās godīgu konkurenci un pielāgosies mūsdienu mediju vides realitātei, kur robežas starp mediju formātiem ir izplūdušas. Tomēr Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valde ir asi kritizējusi šos priekšlikumus, uzsverot, ka tie nav izpētē balstīti un var radīt nestabilitāti un negatīvu efektu mediju daudzveidībai. Asociācija pauž bažas, ka KM priekšlikumi, kas paredzēti 2026. gada budžetā, varētu radikāli mainīt mediju atbalsta mehānismus, radot priekšrocības vieniem mediju veidiem uz citu rēķina un nodarot neatgriezenisku kaitējumu nacionālajai presei, īpaši reģionālajiem un mazajiem medijiem.
Aicinājums saglabāt stabilitāti un prognozējamību
ZZS uzsver, ka mediju uzņēmumiem nepieciešama stabilitāte un iespēja paļauties uz izsvērtu politikas veidotāju rīcību, lai tie spētu turpināt nodrošināt sabiedriski nozīmīga satura pieejamību iedzīvotājiem. Rokpelnis mudina koalīcijas kolēģus pārskatīt rosinātās izmaiņas, lai saglabātu esošo finansējuma sadales modeli, kas nodrošina prognozējamību un stabilu atbalstu dažādiem mediju veidiem. Latvijas Preses izdevēju asociācija kopš 2025. gada augusta ir kategoriski iebildusi pret KM priekšlikumiem, norādot, ka tie sagatavoti, ignorējot nozares iebildumus un apdraudot esošo sistēmu, kas nodrošina sabalansētu atbalstu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Viņuprāt, plānotās reformas samazinātu nozares strukturālo daudzveidību un ietekmētu sabiedrības iespējas saņemt kvalitatīvu informāciju. Lai gan ir atvērti izmaiņām, mediju pārstāvji uzsver, ka tām jābūt balstītām uz rūpīgu izpēti.