Ukrainas Miera Plāna Aktualizācija: Prasība par 800 000 Karavīru Armiju
Gandrīz četrus gadus ilgušā postošā kara pret Krieviju izbeigšanai Ukraina ir iesniegusi pārskatītu miera plānu, kurā īpaši uzsvērta nepieciešamība uzturēt iespaidīgu 800 000 karavīru lielu armiju. Šī prasība, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji izskanējušajiem priekšlikumiem, atspoguļo Ukrainas apņemšanos nodrošināt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti, saskaroties ar turpinošo agresiju.
Miera Sarunu Attīstība un Ukrainas Strategiskie Mērķi
ASV piedāvātā miera plāna jaunākā versija ir kļuvusi par uzmanības centrā, īpaši attiecībā uz diviem galvenajiem punktiem: Ukrainas bruņoto spēku apjomu un teritoriāliem jautājumiem. Lai gan sākotnējā plāna versija, kas tika publiskota novembrī, paredzēja maksimālo Ukrainas karavīru skaitu 600 000, jaunais variants ir stipri precizēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka 800 000 karavīru ir reālais spēks, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, un ka šis skaitlis atbilst bruņoto spēku pašreizējam sastāvam. Šī prasība ir ne tikai stratēģisks solis, bet arī stingrs signāls par gatavību turpināt aizsardzību, ja miers netiks panākts.
Izaicinājumi un Šaubas par Armijas Lielumu
Neskatoties uz Ukrainas stingro nostāju, atsevišķi eksperti pauž šaubas par to, vai armijā patlaban ir tik liels militārpersonu skaits. Pirms kara Ukrainas pastāvīgajā armijā dienēja aptuveni 290 000 karavīru. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī, reģistrēti vairāk nekā 300 000 dezertēšanas vai patvaļīgas prombūtnes gadījumu. Lai gan mobilizācijas likumi ir tikuši pārskatīti, samazinot iesaukšanas vecumu no 27 līdz 25 gadiem, šie dati liecina par izaicinājumiem pilnvērtīgas armijas uzturēšanā. Ir svarīgi atzīmēt, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas statistika oktobrī norādīja uz gandrīz 800 000 karavīru esamību, neskaitot Nacionālo gvardi un citas vienības, kas kopumā sasniedz aptuveni miljonu ukraiņu formas tērpos. Šie skaitļi ir nepārtraukti mainīgi, ņemot vērā kara dinamiku.
Teritoriālais Strīds un Demilitarizētās Zonas Jautājums
Viens no karstākajiem jautājumiem miera sarunās ir teritoriju statuss. Krievija vēlas pilnīgu kontroli pār visu Donbasu, pat tām zemēm, ko tā vēl nav okupējusi. Ukraina kategoriski atsakās šo zemi atdot, meklējot kompromisu. Amerikas Savienotās Valstis piedāvā izveidot demilitarizētu zonu gar visu frontes līniju, kurā nebūtu nevienas puses karavīru, ko ASV dēvē par brīvo ekonomisko zonu. Šāda zona, kas atgādina Korejas demilitarizēto zonu starp Seulu un Phenjanu, ļautu novērst Krievijas ofensīvas operācijas un nodrošināt starptautisku novērotāju klātbūtni. Tomēr paliek neatbildēts jautājums par to, kas pārvaldītu šo teritoriju.
Rietumu Atbalsts un Ekonomiskā Stabilitāte
Lai mazinātu skaitlisko atpalicību no Krievijas un spētu nodrošināt savu aizsardzību, Kijiva cer uz būtisku Rietumu partneru atbalstu militāro izmaksu segšanai miera vienošanās gadījumā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, pirms kara Ukraina bija viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, un pašlaik ārvalstu palīdzība sedz vairāk nekā 40% no valsts budžeta. Rietumu partneru atbalsts ir neatsverams, lai ne tikai nodrošinātu militāro spēku, bet arī atjaunotu kara izpostīto infrastruktūru un ekonomiku. Ir svarīgi atzīmēt, ka jebkura miera vienošanās paredz stingras drošības garantijas Ukrainai, kas līdzinātos NATO līguma 5. pantam. Turklāt tiek uzsvērts, ka Krievijai nebūs tiesību noteikt Ukrainas lietas, tostarp tās armijas lielumu, pilnībā sagraujot Krievijas “ietekmes sfēru” modeli.
Miera Plāna Vēsturiskais Konteksts
Šis pārskatītais miera plāns ir daļa no plašākiem centieniem rast risinājumu konfliktam, kas sākās 2022. gada 24. februārī ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Lai gan agrāki miera plāni, piemēram, 28 punktu ASV izstrādātais projekts, paredzēja Ukrainai atteikties no Krievijas kontrolētajām teritorijām un samazināt armiju, jaunā pieeja demonstrē Ukrainas nevēlēšanos piekāpties teritoriālās suverenitātes jautājumos. Arī iepriekš izskanējušās idejas par demilitarizētu zonu, neuzbrukšanas līgumiem un pat Krievijas atgriešanos G8, liecina par sarežģīto diplomatisko ainavu un dažādajām interesēm, kas tiek iesaistītas šajā traģiskajā konfliktā. Ukrainas uzstājība uz savu armijas lielumu ir atslēga tās ilgtermiņa drošībai un suverenitātei.