Haralds Brauns · 15.12.2025. · Komentāri (5)
Iesaki rakstu:
Šis ir kārtējais stāsts par iekļautības politikas sekām, bet šis gadījums ir ar fascinējošu devu cinisma. Īsumā: tiek izvarota pusaudze, bet izvarotāji tiek aizstāvēti, sakot, ka viņi ir kulturāli atšķirīgi un izvarot meiteni – tas ir normāli viņu kultūrā. Bet visu pēc kārtas.
9. decembrī The Times ziņoja, ka divi afgāņi, kuri ieradās Lielbritānijā ar mazām laivām, vārdā Jans Jahanzebs un Isrars Niazals, izvaroja 15 gadus vecu meiteni.[1] Abi izvarotāji ir 17 gadus veci patvēruma meklētāji.
Jahanzebs centās iekļūt Lielbritānijā trīs reizes, līdz viņam tas beidzot izdevās šī gada janvārī. Viņu izglāba krasta apsardze pēc tam, kad viņa piepūšamā laiva sabojājās. Niazals ieradās Lielbritānijā pagājušā gada novembrī. Visu šo laiku abi dzīvoja nodokļu maksātāju apmaksātā miteklī līdz pat izvarošanai maijā.
Kas ir fantastiski: abu izvarotāju likumīgie aizstāvji vēlējās, lai netiktu publiski paustas detaļas par to, ka izvarotāji ir afgāņu patvēruma meklētāji. Tas varot izraisīt “plašus sabiedriskus nemierus”.
Meiteni nolaupīja Jahanzebs, kurš viņu ievilka nomaļā vietā parkā un piezvanīja savam draudziņam Niazalam, sakot “nāc ātri”, pēc kā tas drīz ieradās un abi meiteni izvaroja.
Novērošanas kameru video parāda, kā meitene lūdzās, lai viņu palaiž vaļā. Viņa zināja, ka viņu izvaros, un lūdza pēc palīdzības apkārtējiem, bet palīdzība nesekoja. Jahanzebs teica meitenei, lai viņa klusē, un aizklāja viņas muti ar roku.
Izvarotā meitene teica savā cietušā paziņojumā: “Diena, kad es tiku izvarota, mainīja mani kā cilvēku. Es vairs neesmu laimīga, bezrūpīga pusaudze. Šī bija mana pirmā seksuālā pieredze. Tagad katru reizi, kad es izeju ārā, es nejūtos droši. (..) Doma par cilvēku satikšanu skolā man liek justies fiziski nelabi.”[2]
Meitenes māte savā paziņojumā bilda: “Mēs esam noraudzījušies, kā mūsu dzīvīgā, laimīgā un pašpārliecinātā meita ir sašļukusi un cieš no trauksmes tik ļoti, ka viņai bieži ir fiziski slikti. Šis [izvarošana] ir ietekmējusi katru viņas dzīves aspektu. Kaut kas mūsos visos salūza tajā dienā.”[3]
Džošua Redklifs, kurš tiesā pārstāvēja Niazalu, teica, ka nabaga pusaudzis ir izgājis cauri traumai, redzot, kā tiek nogalināts viņa tēvs Afganistānā.
Un šī ir būtiskākā daļa, turpina Redklifs: “Pastāv kultūras atšķirības. Viņš [Niazals] nav pieradis pie sabiedrības, kurā sievietes ir brīvas un tiek uzskatītas par līdzvērtīgām vīriešiem. Viņš nav pieradis pie sabiedrības, kurā alkohols ir brīvi pieejams. Viņš ir morāli apmaldījies. Pastāv milzīgas kultūras barjeras, kas ir kļuvušas par milzīgām morālām barjerām.”[4]
Vēl Redklifs piebilda, ka izvarotājs Niazals varētu “nodrošināt sev dzīvi šajā valstī” pēc atbrīvošanas.
Jahanzebam tika piespriests desmit gadu un astoņu mēnešu ilgs cietumsods, bet Niazalam deviņi gadi un desmit mēneši.
Cinisma paraugstunda
Ir uz sekundi jāapstājas un jāaptver visas šīs lietas detaļas.
Divi salašņas nelegāli ierodas Eiropā. Viņus vairākus mēnešus uztur nodokļu maksātāji. Viņi nav pieraduši pie kultūras, kur sieviete ir līdztiesīgs cilvēks, un nolemj garlaicības mazināšanai izvarot piecpadsmitgadīgu meiteni. Pēc tam abu izvarotāju aizstāvji lūdz, lai sabiedrībai netiktu paustas detaļas par viņu izcelsmi. Abi izvarotāji vēl cer pēc atbrīvošanas palikt Lielbritānijā un “nodrošināt sev dzīvi šajā valstī”.
Pie tā ir novedusi dažādības un iekļautības politika, ko sludina arī mūsu pašmāju progresīvie ar protestiem “Migrācija ir cilvēktiesības”.[5]
Nobeigumā vēl būtiska detaļa. Bieži (katru dienu) tiek sludināts, ka visi, kuri ierodas Eiropā no trešajām pasaules valstīm, ir baigi lielā bagātība. Viņi ir inženieri, ārsti, juristi, kosmonauti, skolotāji utt. Tad ko Lielbritānijai ir devusi šī atvērto durvju politika – “dažādības talanta” uzņemšana?
Ekonomikas un biznesa pētījumu centrs (CEBR) nesen nāca klajā ar ziņu: briti līdz 2040. gadiem būs nabadzīgāki nekā turki un latvieši![6]
Lielbritānijas ekonomika turpina grimt, un tiek lēsts, ka 2050. gadā britiem būs 46. lielākais IKP uz iedzīvotāju pasaulē. No 1998. un 2003. gada Lielbritānija bija TOP 25, bet šobrīd ir jau 30.
CEBR atklāja, ka Lietuva pārsniegs Lielbritānijas rādītājus līdz 2030. gadam, bet Čehija un Saūda Arābija līdz 2031. gadam, Polija līdz 2034. gadam. 2043. gadā pat Latvijas un Turcijas IKP uz iedzīvotāju būs lielāks nekā britiem.
Tātad secinājums ir tikai viens: kamēr visas pasaules salašņām un laimes meklētājiem tiek izmaksāti tūkstošiem mārciņu lieli pabalsti, piešķirti bezmaksas mitekļi, Lielbritānija turpina slīkt mēslos. Lielbritānija ir atdevusi visu, kas tai ir, tostarp panākusi, ka briti būs minoritāte paši savā valstī līdz gadsimta beigām, bet nav ieguvusi neko. Pat ne ekonomisku labumu.
Visi kosmonauti, juristi un inženieri ir norakuši Lielbritāniju, un dažādības projekts ir izgāzies. Cerams, ka no šīm kļūdām varēsim mācīties mēs un citas normālas valstis kā Polija, kura, starp citu, bez dažādības un iekļautības ir iekļuvusi TOP 20 lielāko ekonomiku pulkā.
Novērtē šo rakstu:
54
0