ASV centrālās bankas vēsturiskais lēmums un Eiropas investoru noskaņojums septembrī
Septembra vidus iezīmējās ar gaidītiem un nozīmīgiem pavērsieniem pasaules ekonomikā. Amerikas Savienoto Valstu centrālā banka (FRS) beidzot veica savu pirmo procentu likmju samazinājumu šogad, kura apjoms ir 25 bāzes punkti. Šāds solis, kas noteicis procentu likmju diapazonu 4%-4,25% robežās, tika uztverts visai pozitīvi, sekmējot akciju tirgus indeksu kāpumu, tostarp “S&P 500” sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps jau ilgstoši aicināja uz šādu rīcību, FRS vadītājs Džeroms Pauels stingri pieturējās pie bankas mandāta – inflācijas un nodarbinātības mērķu sasniegšanas. Neskatoties uz vēlmi kontrolēt inflāciju, kas jūlijā bija 2,6%, neiepriecinošie nodarbinātības dati likuši bankai pārskatīt monetāro politiku. Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir spēcīga un prognozē papildu procentu likmju samazinājumus gada izskaņā.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ, 2025. gada 11. septembrī, nolēmusi saglabāt trīs galvenās procentu likmes nemainīgas. Šāds lēmums atspoguļo stabilizējušos inflācijas līmeni eirozonā, kas tuvojas ECB 2% mērķim. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm, ko veicis ECB personāls, kopējā inflācija 2025. gadā vidēji sasniegs 2,1%, ar tendenci uz kritumu 2026. gadā līdz 1,7% un nelielu pieaugumu 2027. gadā līdz 1,9%. Arī pamatinflācija, izslēdzot enerģijas un pārtikas cenas, prognozēta attiecīgi 2,4%, 1,9% un 1,8%.
Eiropas ekonomikas perspektīvas un Vācijas investoru piesardzīgais optimisms
Lai gan kopējā inflācija ir labi kontrolēta, eksperti norāda uz joprojām pastāvošu spiedienu no citām cenu komponentēm, kas prasa modrību. ECB personāla prognozes paredz, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsme 2025. gadā būs straujāka, sasniedzot 1,2%, kas ir uzlabojums pret iepriekš prognozētajiem 0,9%. Tomēr 2026. gadā izaugsmes temps tiek prognozēts nedaudz zemāks – 1,0%, bet 2027. gadā – 1,3%. Šie dati liecina par zināmu ekonomikas noturību pat sarežģītā globālā vidē, ko ietekmē tirdzniecības saspīlējumi un globālie riski, tostarp ASV tarifu politika.
Vācijā investoru noskaņojums septembrī pārsteidza ar optimismu. ZEW Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka investoru noskaņojums sasniedzis 37,1 punktu, kas ir virs gaidītajiem 26,3 punktiem. Šis rādītājs signalizē par piesardzīgu optimismu, neskatoties uz Vācijas ekonomikas salīdzinoši lēno izaugsmi šogad, kas tiek prognozēta ap 0,2%. Tomēr pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējums ir pesimistiskāks nekā prognozēts. ZEW prezidents Ahims Vambahs norāda uz ievērojamiem riskiem, kas saistīti ar nenoteiktību ap ASV tarifu politiku un Vācijas pašu veiktajām reformām.
Dzīves dārdzība un klimata pārmaiņu ietekme uz ekonomiku
Dzīves dārdzība Eiropā joprojām ir nozīmīga iedzīvotāju baža. Lai gan inflācija eirozonā tuvojas ECB mērķim, vietējā līmenī situācija var atšķirties. Latvijā, pēc “Luminor Bank” prognozēm, gada inflācija šogad varētu sasniegt 3,9%, bet 2026. gadā – 2,7%. Citi ekonomisti norāda, ka Baltijas valstu ekonomiskais cikls nav pilnībā sinhronizēts ar Eiropas Savienības kopējo ekonomiku, kas var izskaidrot augstāku inflāciju reģionā.
Svarīgs faktors, kas ietekmē ekonomisko izaugsmi Eiropā, ir klimata pārmaiņas. Šovasar Eiropas Savienībā sausuma, karstuma viļņu un plūdu radītie zaudējumi tiek lēsti 43 miljardu eiro apmērā, kas samazina reģiona ekonomisko izaugsmi gandrīz par pusi procentpunkta. Pētījumu autori, tostarp Eiropas Centrālās bankas ekonomisti, brīdina, ka šie aprēķini, visticamāk, ir konservatīvi un līdz 2029. gadam Eiropas ekonomikai kopumā varētu izmaksāt ap 126 miljardiem eiro. Ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki, un to radītās sekas atstāj jūtamu iespaidu uz ekonomisko stabilitāti.
Šis nedēļas ekonomikas apskats atklāj dinamisku un savstarpēji saistītu pasauli, kurā centrālo banku lēmumi, investoru noskaņojums, globālās tirdzniecības politikas un klimata pārmaiņu sekas veido kopējo ekonomisko ainavu. Turpmākajos mēnešos būs interesanti vērot, kā šie faktori attīstīsies un kā tie ietekmēs gan plašāku tautsaimniecību, gan ikviena indivīda ikdienu.