Zemkopības ministrs Krauze: Zvejas liegumu plāni rada bažas par piekrastes kopienu izdzīvošanu
Zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nopietnas bažas par Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izstrādātajiem plāniem ieviest jaunus un potenciāli nesamērīgus zvejas liegumus Latvijas jūras piekrastē. Ministrs uzsver, ka, lai gan dabas aizsardzība ir vitāli svarīga, lēmumiem jābūt balstītiem uz rūpīgiem zinātniskiem datiem un to ietekmes izvērtējumu uz tautsaimniecību. Pārspīlēti un nepamatoti ierobežojumi nedrīkst iznīcināt dzīvi un rosību Latvijas jūras piekrastes ciematos, kas sevi uztur, pateicoties zvejai un ar to saistītajām darbībām.
DAP projekts un tā iespējamās sekas
DAP, īstenojot LIFE programmas projektu “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”, gatavo pamatu jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) noteikumiem. Projekta rezultātā DAP rosina būtiski ierobežot zveju plašās jūras teritorijās Latvijas piekrastē. Tas, pēc ministra domām, var radīt ļoti negatīvu ietekmi uz saimniecisko aktivitāti daudzos piekrastes ciemos un pilsētās, kur zvejniecība, zivju apstrāde un kūpināšana ir ne tikai iztikas avots, bet arī vitāli svarīgs ekonomiskais dzinējspēks simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu. Zivju apstrādes nozare kopumā ieņem ievērojamu vietu Latvijas pārtikas rūpniecībā, veidojot 23% no kopējās Latvijas eksporta vērtības 2024. gadā, kas norāda uz plašāku ekonomisko ietekmi.
Aicinājums uz līdzsvarotiem risinājumiem
Krauze uzsver, ka problēmas jūras ekosistēmā, piemēram, bioloģiskās daudzveidības sarukums, bieži vien ir saistītas ar piesārņojumu un vides pārmaiņām, ko rada notekūdeņi un eitrofikācijas procesi. Viņš norāda, ka stingri zvejas liegumi paši par sevi nespēj atjaunot jūras ekosistēmu vai uzlabot zivju nārsta apstākļus. Tā vietā, lai sodītu zvejniekus, kuri pirmie pamana izmaiņas jūrā un sniedz par tām informāciju, būtu nepieciešams meklēt un novērst piesārņojuma un vides pārmaiņu cēloņus. Ministrs aicina uz līdzsvarotu pieeju, kas ietver gan dabas aizsardzību, gan zvejnieku un vietējo kopienu ekonomikas atbalstu. Viņš mudina zvejniekus un piekrastes iedzīvotājus aktīvi piedalīties Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedriskajās apspriedēs, lai paustu savu viedokli, jo tas var būtiski ietekmēt piekrastes teritoriju attīstību un nākotni.
Zvejnieku loma un nākotnes perspektīvas
Ministrs uzsvēris, ka piekrastes zvejnieki nav problēma, bet gan svarīgs sabiedrotāis, kas labāk par citiem izprot jūras norises. Viņi ir ieinteresēti jūras dzīvotspējā un zivju resursu bagātībā, tāpēc viņus nedrīkst nepamatoti sodīt. Daudzi piekrastes zvejnieki jau strādā videi draudzīgi, izmantojot selektīvus zvejas rīkus, lai pasargātu saudzējamo sugu piezveju. Lai nodrošinātu tīras jūras un bagātīgus lomus nākamajām paaudzēm, nepieciešama stingra interešu līdzsvarošana – vienlaikus aizsargājot dabu, atbalstot zvejniekus un meklējot risinājumus vides problēmām to rašanās vietās. Šobrīd notiek sabiedriskās apspriešanas par aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu, kas paredz aizsargāt 10% no jūras teritorijas, taču tas varētu nozīmēt piekrastes zvejas beigas, jo zvejnieki varētu ķert tikai invazīvos jūras grunduļus.