Rīgas vicemērs aptur SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārdošanas lēmumprojektu
Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks ir pieņēmis izšķirošu lēmumu, apturot lēmumprojekta virzīšanu par pašvaldībai piederošā uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Kā informē portāls jauns.lv, šis solis, kas tika sperts piektdien, ir radījis nopietnas pārdomas un diskusijas par pašvaldības īpašuma stratēģiju un nākotnes plāniem. Ratnieks pauž bažas, ka jautājums vēl nav pietiekami izdiskutēts, lai varētu pieņemt steidzamu lēmumu, un uzsver, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus iespējamos scenārijus, nevis pievērsties tikai vienam piedāvājumam.
Padziļināta analīze un alternatīvi scenāriji
Ratnieks uzsvēris, ka pašreizējais priekšlikums par RNP akciju kotēšanu biržā ar 51% īpašumu ir tikai viens no vairākiem iespējamiem attīstības scenārijiem, ko virza pats RNP kopā ar piesaistītajiem ekspertiem. Vicemērs ir norādījis, ka viņam rodas sajūta, ka šis piedāvājums vairāk atbilst paša uzņēmuma interesēm nekā rīdzinieku un pašvaldības kopējām interesēm. “Šis jautājums vēl nav pietiekami izdiskutēts, lai to varētu virzīt tālāk,” Ratnieks skaidro, aicinot nesasteigt tik svarīgu lēmumu. Viņš uzdevis turpināt rūpīgu visu iespējamo scenāriju izvērtēšanu, lai nodrošinātu, ka jebkura izšķiršanās ir gan pašvaldības, gan pilsētas iedzīvotāju interesēs. Šis Ratnieka lēmums apturēt pārdošanas procesu ir drosmīgs solis, kas norāda uz vēlmi rūpīgi izvērtēt visus iespējamos riskus un ieguvumus, nevis pieņemt vieglprātīgus lēmumus par tik nozīmīga uzņēmuma likteni.
RNP nozīme un potenciālās sekas
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir viens no lielākajiem namu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina pakalpojumus aptuveni 3500 ēkām un nodarbina ap 2000 cilvēku. Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza 80,57 miljonus eiro, un tas nopelnīja deviņus miljonus eiro. Tā darbība ietver tehnisko apsaimniekošanu, komunālo pakalpojumu organizēšanu un citus ar dzīvojamo fondu saistītus pakalpojumus. Uzņēmuma nozīme pilsētas infrastruktūrā un iedzīvotāju ikdienā ir milzīga, tāpēc jebkuras izmaiņas tā īpašnieku struktūrā vai vadības modelī var radīt plašu rezonansi. Domājiet par to kā par pilsētas sirdi – ja tā sāk pukstēt citādāk, tas ietekmē visu ķermeni. Pārdošanas gadījumā pastāv bažas, ka potenciālie pircēji varētu būt privāti investori, kuru galvenais mērķis ir peļņa, nevis ilgtermiņa pilsētas attīstība un iedzīvotāju interešu aizstāvība. Tas ir būtisks arguments, kas jāņem vērā, vērtējot potenciālos ieguvumus un riskus pārdošanas gadījumā.
Privatizācijas plāni un diskusiju vēsture
Rīgas dome jau iepriekš bija sagatavojusi lēmumprojektu par RNP pārdošanu, paredzot tā reorganizāciju par akciju sabiedrību un akciju kotēšanu biržā. Sākotnēji plānots pārdot 51% akciju, bet vēlāk arī atlikušās daļas, pilnībā izbeidzot pašvaldības līdzdalību līdz 2028. gada beigām. Šis plāns jau iepriekš ir izraisījis diskusijas un bažas par iespējamām sekām. Daži eksperti un politiķi, tostarp RNP padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, iepriekš ir norādījuši, ka RNP nonākšana biržā dotu iespēju ikvienam klientam iegādāties akcijas un tiešāk iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā. Tomēr vicemēra Ratnieka rīcība signalizē par nepieciešamību veikt padziļinātu analīzi pirms tik nozīmīga lēmuma pieņemšanas. Viņa pauž, ka šobrīd ir svarīgi izvērtēt visus variantus, lai nodrošinātu labāko risinājumu iedzīvotājiem, nevis pievērsties tikai vienam, iespējams, uzņēmuma interesēs virzītam scenārijam.