Ukrainas un Moldovas iestāšanās process ir iestrēdzis, jo jaunu dalībvalstu uzņemšanai vajadzīgs pilnīgi visu esošo dalībvalstu atbalsts katrā iestāšanās procesa posmā.
Košta pašlaik cenšas noskaidrot, vai vairums ES valstu atbalsta jauno dalībvalstu uzņemšanas atvieglošanu, “Politico” apstiprināja pieci diplomāti, kuri par šo jautājumu piekrita runāt vienīgi tad, ja viņu vārdi netiks publicēti.
Moldovas iestāšanās ES ir piesaistīta Ukrainas uzņemšanai, tāpēc Moldova, kur tikko notikušajās vēlēšanās tika izrādīts pārliecinošs atbalsts eiropeiskajam kursam, arī nevar virzīties tālāk iestāšanās procesā.
Košta ierosinājis, ka nākamos iestāšanās posmus varētu uzsākt, kad par tiem nobalso nevis pilnīgi visas esošās ES dalībvasltis, bet gan kvalificētais vairākums. Taču katra posma noslēgšanai tik un tā būtu nepieciešama pilnīgi visu esošo dalībvalstu piekrišana.
Zemākas prasības attiecībā uz katra nākamā posma atvēršanu ļautu Ukrainai un Moldovai uzsākt ES prasīto reformu īstenošanu un pietuvoties ES standartiem attiecīgajās jomās – arī tad, ja pret posma atvēršanu būtu noskaņota viena vai divas dalībvalstis.
Diplomāti atklāja, ka Košta ar šo plānu personīgi iepazīstinājis ES dalībvalstu līderus gan nesenajās ārvalstu vizītēs (vienu tādu aizvadīja arī Latvijā), gan arī ANO Ģenerālās asamblejas laikā pagājušajā nedēļā.
“Paplašināšanās ir nozīmīga Eiropadomes priekšsēdētāja prioritāte,” skaidroja viens no diplomātiem. “Viņš uz to raugās kā vienu no ES svarīgākajām ģeopolitiskajām investīcijām. Tāpēc viņš uzskata, ka svarīgi turpināt diskutēt par ceļiem, kā nodrošināt, ka Ukrainas reformas var iekļauties taustāmos soļos [ceļā uz dalību ES].”