Finanšu ministrija (FM) 2026. gada budžeta reklamēšanai medijos tērējusi 111 000 eiro, kas esot nepilni seši centi uz Latvijas iedzīvotāju. Reklāmas nepieciešamību ministrija pamato ar nevienlīdzīgu sasniedzamību medijos un digitālajos kanālos, tādējādi būtiska informācija nesasniedz pietiekami plašu auditoriju, īpaši reģionos un sociālajās grupās ar zemāku mediju un digitālo pratību.
Opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti nosūtīja jautājumu premjerministrei Evikai Sliņai (JV), kā arī visiem ministriem, aicinot atbildēt uz jautājumu, vai ministrijas tērējušas līdzekļus 2026. gada budžeta reklamēšanai.
No saņemtajām atbildēm izriet, ka vienīgā ministrija, kas šim nolūkam tērē budžeta līdzekļus, ir FM. Tiesa, šis nav pirmais budžets, kura reklamēšanai ministrija tērējusi līdzekļus.
Atbildē opozīcijas deputātiem FM norāda, ka ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama skaidra, pārbaudīta un savlaicīga informācija par valsts budžetu, jo tas ir galvenais valsts politikas un finanšu plānošanas instruments.
“Lai pilnvērtīgi informētu un veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par valsts finanšu pārvaldību, FM nodrošina plašu stratēģisko komunikāciju par jautājumiem, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām. Nav šaubu, ka Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta pastāvīgiem apdraudējumiem, tostarp nedraudzīgu valstu mērķtiecīgai dezinformācijai. Šie aktori īpaši bieži izvēlas ekonomiku, budžetu, nodokļus un valsts finanšu spēju kā manipulācijas laukus, jo tie skar ikvienu iedzīvotāju un ir jutīgi sabiedriskās uztveres ziņā,” skaidro FM.
Ministrijā arī norāda, ka digitālajā telpā dezinformācijas apjoms arvien turpina pieaugt, savukārt lielākās sociālo tīklu platformas, tostarp kompānijas “Meta” platforma “Facebook” ir samazinājušas faktu pārbaudes apjomu.
“Dezinformācijas mērķis parasti nav sniegt kritiku, bet gan graut uzticību valsts institūcijām, radīt neskaidrību, emocionālu spriedzi un mazinot valsts spēju īstenot sabiedrībai nozīmīgas politikas. Tāpēc FM pienākums ir nodrošināt plašu un visaptverošu komunikāciju Latvijas iedzīvotājiem par 2026. gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām. Demokrātiskas valsts pienākums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama precīza, pārskatāma un profesionāli izstrādāta informācija par politikas lēmumiem, kas ietekmē ikvienu iedzīvotāju. Nevienlīdzīga sasniedzamība medijos un digitālajos kanālos nozīmē, ka bez mērķtiecīgas komunikācijas būtiska informācija nesasniedz pietiekami plašu auditoriju, īpaši reģionos un sociālajās grupās ar zemāku mediju un digitālo pratību,” norāda FM.
Ministrija arī norāda, ka, ņemot vērā budžeta lēmumu nozīmīgumu un sarežģītību, kā arī informatīvās telpas apdraudējumus, tai skaitā dezinformācijas un ārējo manipulāciju riskus, ar ikdienas komunikāciju vien nepietiek, lai sasniegtu visus sabiedrības segmentus.
“Tieši tādēļ ministrija papildus izvieto sociāli informatīvos paziņojumus, kas ļauj mērķtiecīgi, saprotami un plašā mērogā skaidrot 2026. gada budžeta saturu un prioritātes, nodrošinot, ka iedzīvotāji saņem uzticamu un kontekstuāli precīzu informāciju tiem pieejamos komunikācijas kanālos. Sociāli informatīvie paziņojumi medijos nav valsts budžeta reklāma, bet tie ir sabiedrības informēšanas instruments, kas nodrošina, ka ar valsts budžetu saistītie lēmumi un plānotas izmaiņas tiek skaidrotas profesionāli, konsekventi un valsts valodā neatkarīgi no tehnoloģiskām izmaiņām platformu politikā vai komerciāliem algoritmu faktoriem,” atzīts FM.
No ministrijas sniegtās atbildes izriet, ka sabiedrības informēšanai par 2026. gada valsts budžetu paredzētais budžets ir aptuveni 111 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. “Ja šo budžetu attiecina uz 2025. gada sākuma iedzīvotāju skaitu, kas ir 1,857 miljoni, tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanai paredzētie līdzekļi veido nepilnus sešus centus uz vienu Latvijas iedzīvotāju,” norāda ministrijā.
FM sociāli informatīvo paziņojumu plānošanā un izvietošanā sadarbojas ar profesionālu mediju plānošanas partneri SIA “Media House”. Paziņojumi par budžetu tika izvietoti ziņu portālos, piemēram, “Tvnet grupa”, “TV3” un “Inbox”, gan drukātajos nacionālajos un reģionālajos izdevumos, piemēram, “Latgales Laiks”, “Ventas Balss”, “Ezerzeme”, “Ir”, “Kurzemnieks”, “Liesma”, “Diena”, “Rīgas Apriņķa Avīze”, “Ieva”, “Praktiskais Latvietis”, “Kurzemes Vārds”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Staburags”, “LA”, “Talsu Vēstis”, “Lilit”, “Mājas Viesis”, “Sestdiena”, “Dienas bizness”, “Saldus Zeme”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Auseklis”, “Bauskas Dzīve”, “Privātā Dzīve”, “Druva”, “Dzirkstele”, “Kas Jauns”, “Zemgales Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Informācija par budžetu izietota arī radio vidē, izmantojot “Skonto” mediju grupas un “SWH” grupas radio staciju tīklu.
Tāpat sociāli informatīvie paziņojumi tika izvietoti pilsētvidē, tostarp sabiedriskā transporta pieturās Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Siguldā, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit