Pēc “Zemnieku saeimā” skaidrotā, tas nozīmē, ka vairs nebūs noteikts konkrēts finansējums, kas paredzēts katras dalībvalsts lauksaimniecības politikas attīstībai un atbalsta nevienlīdzības mazināšanai starp ES dalībvalstīm. Vienotā fonda politika paredz, ka, balstoties uz iepriekšējo periodu, tiek noteikts minimālais finansējuma apmērs, kas katrai valstij ir jānovirza lauksaimniecībai, un vienlaikus nacionālā līmenī jālemj par papildu finansējuma novirzīšanu, tostarp, lai mazinātu nevienlīdzību atbalsta apjomā starp ES dalībvalstīm.
Biedrība “Zemnieku saeima” aicinājusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nepieļaut EK vienotās politikas īstenošanu un, aizstāvot nacionālās lauksaimniecības intereses, iestāties pret EK vienotā fonda politiku un strādāt pie tā, lai kopējā Eiropas lauksaimniecības politika arī turpmāk būtu atsevišķa politika ar atsevišķu ES līmenī noteiktu budžetu un budžeta sadalījumu katrai dalībvalstij, ņemot vērā tiešmaksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību.
Ceturtdien, 18. decembrī, Briselē noritēs līdz šim lielākā lauksaimnieku protesta akcija, pulcējot vairāk nekā 10 000 zemnieku no visām 27 ES dalībvalstīm. Protesta akcijas rīkotāji – Eiropas līmeņa lauksaimnieku un kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca”, norāda, ka EK piedāvājums apdraud Eiropas pārtikas drošību, noniecina lauksaimniecību kā stratēģisku nozari, palielina atkarību no nestabilajiem trešo valstu tirgiem un ir pretrunā ar ES pašu deklarēto mērķi nodrošināt noturīgas un konkurētspējīgas saimniecības.
Šī iemesla dēļ “Copa-Cogeca” pieprasa dalībvalstīm un ES institūcijām nekavējoties mainīt EK virzīto pieeju, saglabāt KLP kā spēcīgu un stabilu politiku ar adekvātu finansējumu, kas ļauj Eiropai saglabāt savu pārtikas ražošanas kapacitāti un drošību.