Par izrādi un tās interpretāciju
Valmieras teātrī, laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve”, 12. decembrī pirmizrādi piedzīvojusi Eiripīda senātraģēdija “Mēdeja” Reiņa Suhanova režijā. Kā informē portāls jauns.lv, šis iestudējums nav tikai antīka mīta atstāstījums, bet dziļš eksistenciāls un ētiskās sarežģītības pētījums. Režisors Reinis Suhanovs pievēršas jautājumam par nekontrolējamas kaislības postošo spēku, kas spēj sagraut pat pašu veidoto kopdzīves templi. Izrāde uzdod provokatīvus jautājumus: vai iespējams savaldīt kvēlojošas jūtas, un vai aizvainotajai Mēdejai ir tiesības iznīcināt visu uzceltais visnežēlīgākajā veidā? Suhanovs uzsver, ka “Laiks ir tik nežēlīgs, tāpēc es neredzu pretrunu par nežēlīgo runāt arī teātrī,” norādot uz nepieciešamību pievērsties skarbiem tematiem mūsdienu kontekstā.
Mākslinieciskā komanda un idejas
Izrādes vizuālo un dramatisko pusi veido spēcīga radošā komanda. Titullomā iejūtas talantīgā aktrise Māra Mennika, kura Valmieras teātrī strādā kopš 2003. gada un ir pazīstama ar savu emocionālo un dziļo tēlojumu. Izrāde ir īpaša ar scenogrāfijas meistara Andra Freiberga (1938–2022) audzēkņu, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Monikas Korpas un režisora Reiņa Suhanova radošo dialogu. Korpa, viena no vadošajām Latvijas māksliniecēm ar plašu pieredzi starptautiskā līmenī, radījusi gan scenogrāfiju, gan kostīmus, kas papildina izrādes atmosfēru. Horeogrāfes Lindas Mīļās, gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa un komponista Jēkaba Nīmaņa veikums papildina kopējo māksliniecisko baudījumu, veidojot harmonisku un iespaidīgu izrādes kopumu. Režisors Suhanovs, interpretējot vairāk nekā 2000 gadus veco mītu, uzdod tādus eksistenciālus jautājumus, kas liek skatītājam aizdomāties par savām kaislībām un to sekām, meklējot ceļu caur katarsi uz izpratni un iespējamu atrisinājumu.
Ētikas dilemmu un kaislību izpēte
Mēdejas mīts vienmēr ir bijis spēcīgs un daudzslāņains, piesaistot māksliniekus visos laikos. Eiripīds, kā pirmais dzejnieks, kas mīlas kaisles motīvu integrējis traģēdijās, attēlojis sievietes sarežģīto iekšējo pasauli. Šī izrāde Valmieras teātrī pievēršas ne tikai Mēdejas personīgajam trauksmei, bet arī plašākam tematam par to, “kas notiek, ja sievieti nenovērtē, pazemina, ievaino vai piekrāpj, proti, gremdē, nevis ceļ.” Izrādes radošā komanda, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, ir radījusi darbu, kas skatītājus ved cauri sarežģītu ētikas dabas jautājumu šķetināšanai. Tas ir par laiku, kad kaislības pārņem prātu, un par sekām, kas rodas, kad šīs kaislības tiek vērstas pret tuvākajiem, īpaši pret bērniem. Suhanova interpretācija akcentētraģēdijas spēju caur katarsi piedāvāt cerības staru pat visdziļākajā izmisumā, norādot uz iespējamu izeju no morālās tumsas.
Reiņa Suhanova un Monikas Korpas sadarbība
Izrāde “Mēdeja” iezīmē nozīmīgu sadarbības posmu starp režisoru Reini Suhanovu un scenogrāfi Moniku Korpu, kuri abi ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Andra Freiberga audzēkņi. Šī ir viņu pirmā kopīgā sadarbība izrādes veidošanā. Korpa, kas pazīstama ar savu novatorisko pieeju un spēju radīt iespaidīgas vizuālās pasaules, izrādei ir radījusi minimālistisku, taču dziļdomīgu scenogrāfiju un kostīmus, kas atspoguļo viņas ilggadējo pieredzi gan Latvijas, gan ārvalstu teātros un opernamos. Šī radošā tandēma sadarbība sola intelektuāli un estētiski baudāmu pieredzi skatītājiem, apliecinot, ka arī antīkā traģēdija mūsdienās spēj uzrunāt ar savu aktualitāti un emocionālo spēku.
Par aktrises Māras Mennikas Mēdeju
Aktrise Māra Mennika titullomā Mēdejas tēlu interpretē ar īpašu jutekliskumu un spēku, atklājot visas varones sarežģītās emociju gammas. Viņas sniegums ir izrādes emocionālais centrs, kas ļauj skatītājiem dziļi izjust Mēdejas sāpes, dusmas un atriebības alkas. Mennika, kura Valmieras teātrī ir ieguvusi atzinību par savām lomām, arī šajā traģiskajā varoņepasākumā apliecina savu meistarību. Viņas Mēdeja nav tikai mītiska figūra, bet dzīvs cilvēks, kura dziļākās kaislības un ciešanas tiek atklātas ar katru uz skatuves izteikto vārdu un kustību. Izrāde kopumā ir jauns radošais posms aktrisei, apliecinot viņas spēju pārliecinoši atveidot sarežģītus un emocionāli piesātinātus tēlus.