Eiropas valstu līderi atzinīgi novērtējuši progresu ASV prezidenta Donalda Trampa centienos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā.
Paziņojumā, ko parakstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Somijas prezidents Aleksanders Stubs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Nīderlandes premjerministrs Diks Šofs, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, uzsvērta cieša sadarbība starp prezidenta Volodimira Zelenska un prezidenta Trampa komandām, kā arī Eiropas partneriem pēdējo dienu un nedēļu laikā.
Jāturpina sadarbība
Līderi pauduši apņēmību turpināt sadarboties ar prezidentu Trampu un prezidentu Zelenski, lai panāktu ilgstošu mieru, kas saglabā Ukrainas suverenitāti un Eiropas drošību. Paziņojumā arī pausta atzinība par ciešo nostāju saskaņu starp ASV, Ukrainu un Eiropu.
Līderi ir vienisprātis, ka Ukrainas drošības, suverenitātes un labklājības nodrošināšana ir neatņemama plašākas eiroatlantiskās drošības sastāvdaļa. Viņi uzsver, ka Ukraina un tās iedzīvotāji ir pelnījuši pārtikušu, neatkarīgu un suverēnu nākotni bez bailēm no turpmākas Krievijas agresijas.
Gan ASV, gan Eiropas līderi apņēmās sadarboties, lai Ukrainai nodrošinātu stingras drošības garantijas un ekonomiskās atveseļošanās atbalsta pasākumus saistībā ar vienošanos par kara izbeigšanu, norāda valstu līderi.
Atbalsta pasākumos varētu būt ietverti sekojoši punkti:
-
sniegt Ukrainai ilgstošu un nozīmīgu atbalstu tās bruņoto spēku izveidei, kuru skaits miera laikā būtu jāsaglabā 800 000 līmenī, lai varētu novērst konfliktu un aizsargāt Ukrainas teritoriju;
-
Eiropas vadīti “daudznacionālie spēki Ukrainā”, kas veidoti no brīvprātīgo valstu ieguldījumiem Brīvprātīgo koalīcijas ietvaros un ko atbalsta ASV. Tie palīdzēs atjaunot Ukrainas bruņotos spēkus, nodrošināt Ukrainas gaisa telpu un atbalstīt drošāku jūras telpu, tostarp veicot operācijas Ukrainas teritorijā;
-
ASV vadīts pamiera uzraudzības un pārbaudes mehānisms ar starptautisku līdzdalību, lai nodrošinātu agrīnu brīdinājumu par jebkādiem turpmākiem uzbrukumiem un noteiktu un reaģētu uz jebkādiem pārkāpumiem, kā arī konfliktu novēršanas mehānisms, lai strādātu pie savstarpējiem deeskalācijas pasākumiem, kas var būt izdevīgi visām pusēm;
-
juridiski saistoša saistība, ievērojot valstu procedūras, veikt pasākumus, lai atjaunotu mieru un drošību gadījumā, ja notiktu bruņots uzbrukums. Šie pasākumi var ietvert bruņoto spēku, izlūkošanas un loģistikas palīdzību, ekonomiskas un diplomātiskas darbības;
-
ieguldīt Ukrainas turpmākajā labklājībā, tostarp nodrošinot ievērojamus resursus atjaunošanai un rekonstrukcijai, savstarpēji izdevīgus tirdzniecības nolīgumus un ņemot vērā nepieciešamību Krievijai kompensēt Ukrainai nodarītos zaudējumus. Šajā sakarā Krievijas aktīvi Eiropas Savienībā ir iesaldēti;
-
stingri atbalstīt Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Pauž atbalstu
Līderi pauž atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un ir gatavi atbalstīt jebkurus lēmumus, kurus viņš pieņems attiecībā uz konkrētiem Ukrainas jautājumiem. Viņi atkārtoti uzsvēra, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku.
Lēmumi par teritoriju pieder Ukrainas tautai, kad būs ieviestas stingras drošības garantijas, uzsver Eiropas valstu vadītāji. Tāpat atzīts, ka daži jautājumi būs jāatrisina sarunu noslēguma posmā, un uzsvērts atbalsts prezidentam Zelenskim, ja būs nepieciešamas konsultācijas ar sabiedrību.
Līderi skaidri norāda, ka, kā jebkurā vienošanās gadījumā, nekas nav saskaņots, kamēr nav saskaņots viss, un visām pusēm intensīvi jāstrādā pie risinājuma, kas nodrošinātu ilgstošu karadarbības izbeigšanu.
Tāpat uzsvērts, ka jebkuram risinājumam jāaizsargā eiroatlantiskās telpas ilgtermiņa drošība un vienotība, kā arī NATO loma efektīvas atturēšanas nodrošināšanā. Jautājumi, kas skar Eiropas Savienību vai NATO, tiks apspriesti attiecīgi ES un NATO dalībvalstu vidū.
Tagad Krievijai ir jāparāda gatavība strādāt pie ilgstoša miera, piekrītot prezidenta Donalda Trampa miera plānam un apliecinot apņemšanos izbeigt karadarbību, vienojoties par pamieru, norāda līderi.
Valstu līderi vienojās turpināt palielināt spiedienu uz Krieviju, lai mudinātu Maskavu nopietni iesaistīties sarunās, teikts paziņojumā.
Visi līderi apņēmās turpmākajās dienās un nedēļās strādāt pie strauja progresa, lai kopīgi noslēgtu un apstiprinātu vienošanos par ilgstošu mieru. Viņi atkārtoti apliecināja stingru atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu un ceļā uz taisnīgu un ilgstošu mieru.
Jāizmanto visas ietekmes sviras
Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže notikušajā ES Ārlietu padomē Briselē uzsvēra, ka šobrīd visas ES ietekmes sviras jāizmanto taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā. Tāpat viņa norādīja, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas pagaidām okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā, neatkarīgi no miera sarunu iznākuma, informē Ārlietu ministrija.
“Krievija turpina agresiju, mērķējot pa civilo infrastruktūru un nevainīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, un nav nevienas indikācijas par tās gatavību mieram. Tikai un vienīgi Krievija ir šķērslis ilgtspējīga un taisnīga miera panākšanai Ukrainā. Tā mēģina mazināt atbalstu Ukrainai, šķelt ES, NATO, kā arī mazināt ASV globālo ietekmi. Tādēļ Eiropai ir jāizmanto visas tai pieejamās ietekmes sviras, lai panāktu “mieru caur spēku” un uz Krieviju izdarītu maksimālu spiedienu – ar jaunām sankcijām, novirzot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam un veicot reparācijas aizdevumu, palielinot militāro atbalstu, tostarp atbloķējot 6,6 miljardu eiro militāro palīdzībai Ukrainai caur Eiropas Miera mehānismu,” uzsver ārlietu ministre Baiba Braže.
Braže arī norādīja, ka Ukrainai nepieciešama ne tikai pretgaisa aizsardzība un citas aizsardzības spējas, bet arī munīcija un tālās darbības precīza mērķējuma ieroči, lai iznīcinātu leģitīmus militārus objektus un apturētu Krievijas uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš informēja ES ministrus par miera sarunu procesu kara izbeigšanai, par Ukrainas iekšējam reformām, gatavību ES sarunām, kā arī pateicās ES partneriem par līdzšinējo atbalstu. Sibiha uzsvēra, ka risinājumam Krievijas deportēto bērnu beznosacījumu atgriešanai mājās Ukrainā ir jābūt daļai no vienošanās.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit