FNA ieskatā šādām situācijām vajadzētu būt kvalificējošam apstāklim, kas pastiprina atbildību par krāpšanu, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt un veicināt sabiedrības uzticību šīm institūcijām.
Līdz ar to FNA uzskata, ka būtu jāpilnveido Krimināllikums, nosakot, ka par par krāpšanu, ja tā izdarīta būtiskā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītājs ir uzdevies par valsts amatpersonu, valsts iestādi vai tās darbinieku vai finanšu institūciju vai tās pārstāvi soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
FNA ieskatā, lai krāpšanas shēmas efektīvi ierobežotu, nepieciešama Latvijas normatīvu pilnveide. Jo īpaši būtiski ir uzlabot regulējumu tieši tai stadijai, kad krāpnieki cenšas uzrunāt upurus, manipulēt ar tiem, uzsver FNA. Tādēļ asociācija uzskata, ka ir svarīgi aktīvāk iesaistīt arī telekomunikāciju operatorus krāpniecības ierobežošanā, jo tiem ir iespēja apturēt krāpniecības shēmas un ierobežot krāpniecisku zvanu un īsziņu nonākšanu pie galalietotājiem.
FNA norāda, ka kopumā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs arvien biežāk tiek izstrādāts normatīvais regulējums, kas paredz papildu pienākumus operatoriem telefonkrāpniecības un citu saistīto krāpšanas veidu novēršanai.
Tāpat FNA informēja komisiju, ka Latvijā šobrīd operatori iesaistās krāpniecības mazināšanā tikai ierobežotā apmērā. Piemēram, SIA “Bite Latvija” piedāvā krāpniecisko zvanu bloķēšanu, automātiski bloķējot telefonkrāpnieku zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem. Taču operatoru piedāvāto risinājumu efektivitāti FNA ieskatā ierobežo atbilstoša regulējuma trūkums, kas ļautu īstenot plašākus pasākumus. Savulaik paši operatori ir atzinuši, ka brīvprātīga, atsevišķu operatoru rīcība nesniedz pietiekami plašu aizsardzību, tādēļ ir nepieciešams iesaistīt visu nozari.