Krievijas Centrālā banka iesūdz Euroclear tiesā par iesaldētajiem aktīviem
Krievijas Centrālā banka ir uzsākusi tiesvedību pret Beļģijā bāzēto depozitāriju “Euroclear”, pieprasot atgūt aptuveni 196 miljardus eiro, kas ir iesaldēti Eiropas Savienības jurisdikcijā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Krievijas banka apgalvo, ka “Euroclear” ir veicis nelikumīgas darbības, kas liedz Maskavai piekļūt saviem līdzekļiem un vērtspapīriem. Šis solis tiek uzskatīts par Krievijas centieniem aizkavēt Eiropas Savienības plānus izmantot iesaldētos aktīvus, lai sniegtu aizdevumu Ukrainai.
Juridiski sarežģījumi un starptautiskās tiesības
Šī prasība izvirza nopietnus juridiskus jautājumus un sarežģī esošās diskusijas par iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Lielākā daļa no aptuveni 260 miljardiem eiro iesaldēto Krievijas Centrālās bankas līdzekļu, kas tika bloķēti pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, atrodas “Euroclear” kontos. Eiropas Savienība jau gandrīz četrus gadus apspriež šo līdzekļu izmantošanas iespējas, taču Beļģija un “Euroclear” ir pauduši iebildumus, galvenokārt bažās par iespējamām juridiskām sekām un Krievijas atbildes reakciju. Krievija jau sen nosoda līdzekļu iesaldēšanu kā nelikumīgu un uzskata jebkādus turpmākus pasākumus par zādzību. Savukārt Eiropas Komisija ir noraidījusi Krievijas prasību, raksturojot to kā spekulatīvu un nepamatotu, uzsverot, ka priekšlikums par līdzekļu izmantošanu ir juridiski stabils un atbilst starptautiskajām tiesībām. Tiek uzsvērts, ka aktīvi netiek konfiscēti un tiek respektēts suverēnās imunitātes princips.
Pretestība un alternatīvi risinājumi
Neskatoties uz Eiropas Savienības centieniem panākt vienošanos, dažas dalībvalstis, piemēram, Beļģija, Francija, Itālija un Ungārija, ir paudušas bažas un iebildumus pret iesaldēto līdzekļu tiešu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Viņu bažas galvenokārt saistītas ar iespējamām juridiskām sekām, īpaši gadījumā, ja Krievija vērstos tiesā un Beļģija vai citas valstis tiktu pakļautas nelabvēlīgiem spriedumiem. Šīs valstis ir aicinājušas izpētīt alternatīvas iespējas Ukrainas finansēšanai, kas radītu mazākus riskus, piemēram, izmantojot parādsaistības finanšu tirgos. “Euroclear” pārstāvji ir norādījuši, ka pret viņiem Krievijā jau ir ierosinātas vairāk nekā 100 prasības, un uzņēmums ir gatavs aizstāvēt savu nostāju juridiski, ja Eiropas Savienība pieņems lēmumus, kas negatīvi ietekmētu tā darbību. Šis sarežģītais tiesiskais un politiskais dūmu aizsegs turpina radīt spriedzi, kamēr pasaule gaida, kā attīstīsies šī lieta un kāda būs tās ietekme uz starptautisko finanšu sistēmu un Ukrainas atbalstu.