Iekšlietu ministrija pastiprina drošības pasākumus: papildu pārbaudes Tadžikistānas pilsoņiem
Lai pastiprinātu valsts drošību un novērstu potenciālus riskus, Iekšlietu ministrija (IeM) ir izstrādājusi noteikumu grozījumus, kas paredz ieviest stingrāku pārbaudes procedūru personām, kuras pieprasa vīzas vai uzturēšanās atļaujas Latvijā, īpaši attiecībā uz Tadžikistānas pilsoņiem. Kā informē portāls jauns.lv, šie pasākumi ir reakcija uz pieaugošajiem terorisma draudiem, kas saistīti ar teroristiskās organizācijas “Islamic State Khorasan Province” aktivitātēm reģionā. Tas nozīmē, ka Tadžikistānas pilsoņiem, visticamāk, būs nepieciešamas rūpīgākas izziņas pirms jebkādu vīzu vai uzturēšanās atļauju saņemšanas. Šāds solis liecina par centieniem proaktīvi reaģēt uz iespējamu radikalizācijas risku, kas varētu apdraudēt Latvijas un plašākas Eiropas drošību. Interesanti, ka vienlaikus ar šo stingrāko pieeju, IeM rosina arī atvieglot pārbaudes vairāku citu valstu pilsoņiem, kuri iepriekš bija pakļauti papildu izmeklēšanai.
Drošības dienestu loma un risku analīze
Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) ir atbildīgi par regulāru to valstu saraksta pārskatīšanu, kuru pilsoņiem nepieciešamas papildu pārbaudes. Šie dienesti ne retāk kā reizi trijos gados izvērtē situāciju un informē iekšlietu ministru par nepieciešamajām izmaiņām. Pamatojot šos jauninājumus, IeM skaidro, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo saraksta pārskatīšanu, ir konstatēti būtiski terorisma riski Tadžikistānā. Šie riski ir cieši saistīti ar “Islamic State Khorasan Province” aktivitātēm un to ietekmi, kas palielina Tadžikistānas pilsoņu pakļautību radikalizācijas iespējām. Šī situācija ir īpaši satraucoša, jo Eiropā jau ir bijuši gadījumi, kad personas ir bijušas iesaistītas terorisma aktivitātēs. Tas ir kā skaidrs brīdinājuma signāls, ka ir nepieciešams pastiprināt modrību un veikt visu nepieciešamo, lai pasargātu mūsu sabiedrību no šādiem apdraudējumiem. Šādas rūpīgas pārbaudes ir kā drošības siets, kas palīdz atpazīt un neitralizēt potenciālos draudus, pirms tie var materializēties.
Eiropas Savienības tendences un Latvijas pozīcija
Šis lēmums tiek pieņemts laikā, kad Eiropas Savienība vispārīgi meklē līdzsvaru starp drošību un atvērību. Piemēram, nesen ir pieņemti labvēlīgāki Šengenas vīzu noteikumi attiecībā uz Indonēziju, kas paredz vieglāku piekļuvi daudzkārtējām vīzām. Līdzīga tendence vērojama arī attiecībā uz Persijas līča valstīm, kurām tiek piedāvāts īpaši labvēlīgs vīzu režīms un pat tiek izskatīta iespēja ieviest bezvīzu ieceļošanas kārtību. Šīs valstis netiek uzskatītas par būtisku terorisma vai migrācijas risku Šengenas zonai, un arī Latvijas drošības dienesti nav konstatējuši riskus, kas saistīti ar šo valstu pilsoņu ieceļošanu. Tas apliecina, ka Latvijas pieeja ir mērķtiecīga un balstīta uz detalizētu risku analīzi, nevis vispārīgu ierobežojumu noteikšanu. Šis ir kā piemērs tam, ka drošības politika var būt elastīga un pielāgojama mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Šāda diferencēta pieeja nodrošina, ka drošības pasākumi ir efektīvi un vērsti uz konkrētiem riskiem, nevis rada nevajadzīgu administratīvo slogu citām valstīm vai to pilsoņiem.
Jaunā ieceļošanas kārtība un tās mērķi
Jāatzīmē, ka kopš 2025. gada 1. septembra Latvijā ir spēkā arī Imigrācijas likuma grozījumi, kas nosaka papildu pienākumu trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Pirms ieceļošanas viņiem ir jāiesniedz noteikta informācija par sevi un savu ceļojuma mērķi Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā eta.gov.lv. Šis pasākums ir paredzēts, lai vēl vairāk stiprinātu valsts drošību un uzlabotu robežas apsardzes efektivitāti, ļaujot savlaicīgi identificēt un novērst potenciālos nacionālās drošības apdraudējumus. Tas ir kā papildu drošības slānis, kas palīdz nodrošināt, ka Latvijā ieceļo tikai personas, kas nerada draudus. Informācija ir jāiesniedz vismaz 48 stundas pirms ieceļošanas, un tā tiks izmantota, lai prognozētu un reaģētu uz drošības riskiem. Šī sistēma nesniedz atsevišķu atļauju ieceļošanai, bet gan informāciju, ko drošības iestādes var izmantot, lai novērtētu potenciālos riskus. Tas ir būtisks solis ceļā uz mūsdienīgu un efektīvu drošības politiku, kas spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju drošību.