Citreiz cietušajiem lika izņemt skaidru naudu no savām banku kartēm un nodot to organizētās grupas pārstāvjiem, kuri uzdevās par policijas darbiniekiem. Dažkārt sarunas tika iesāktas ar ieganstu, ka zvana saņēmējam esot beidzies SIM kartes derīguma termiņš un to nepieciešams atjaunot.
Tāpat noziedznieki meloja, ka, piemēram, bankā ieradies cilvēks, kuram izsniegta ģenerālpilnvara rīkoties ar cietušā kontu. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā Latvijas valstspiederīgie pierunāti lejupielādēt un instalēt attālinātās piekļuves programmatūru, un ievadīt internetbankas piekļuves kodus vai lietotāja ID. Tas krāpniekiem ļāva pārņemt upuru ierīces un kontrolēt viņu bankas kontus.
12 aizturētie Latvijas valstspiederīgie, zvanot iedzīvotājiem, runāja latviešu valodā. Viņu mērķis bija iztukšot sazvanīto personu kontus – jo vairāk krāpnieks izkrāpa, jo lielāku atalgojumu viņi saņēma. Aizturētie apzināti devās uz Ukrainu strādāt zvanu centros, lai no Latvijas iedzīvotājiem izkrāptu naudu. Cietušie Latvijā ir apzināti.
Kopumā Ukrainā veiktas 58 kratīšanas, tostarp 14 neatliekamības kārtībā biroju telpās, dzīvesvietās un transportlīdzekļos. Likumsargi atrada viltotas policijas un banku darbinieku apliecības, portatīvos datorus, mobilos telefonus, sistēmas blokus, cietos diskus, zibatmiņas datu nesējus, videoreģistratorus, poligrāfa ierīci, piezīmju un dokumentu projektus, kā arī 21 automašīnu, tostarp vairākas luksusa klases – “Bentley”, “Hummer”, “Range Rover”, kuru kopējā vērtība lēšama aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā.
Aizturētos Latvijas valstspiederīgos tiks prasīts izdot Latvijai saukšanai pie kriminālatbildības. Par šādu noziedzīgo nodarījumu Latvijā paredzēta brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.
Jau iepriekš ziņots, ka telefonkrāpšanas 2025. gadā ir ir izplatītākais kiberkrāpšanu veids, ietekmējot simtiem cilvēku Latvijā.