ASV stratēģija: Draudi Eiropas Savienībai un kara ēna Ukrainā
Kā ziņo Latvijas Avīze, britu ekonomists un Ukrainas jautājumu eksperts Timotijs Ešs savā jaunākajā analīzē paudis satraucošu prognozi par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa iespējamo rīcību attiecībā uz mieru Ukrainā un tās potenciālo ietekmi uz Eiropu. Viņa secinājumi, ko NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš izklāstījis TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, liecina, ka Trampa stratēģija varētu būt interpretējama kā “kara pieteikums Eiropas Savienībai” (ES).
Trampa kritika un “veselīgo” valstu koncepcija
Ešs norāda uz Trampa tendenci vainot ES par nacionālās suverenitātes graušanu un kritizēt tās politiskos lēmumus. “Viņš uzskata, ka Tramps lielākajā daļā Eiropas problēmu vainos Eiropas Savienību, apsūdzot to nacionālās suverenitātes graušanā,” skaidro Slaidiņš. Eksperta analīzē īpaši izcelta dokumenta retorika, kurā tiek pieminētas “veselīgas” valstis Centrāleiropā un Austrumeiropā, atstājot interpretācijas brīvībai, ko tieši nozīmē šis termins. Šāda pieeja rada bažas par iespējamu Eiropas iekšējo šķelšanos un jaunu politisko paradigmu veidošanos, kas varētu negatīvi ietekmēt kopējo stabilitāti kontinentā. Tiek izteiktas bažas, ka Tramps varētu atbalstīt un veicināt nacionālistiskas un eiroskeptiskas tendences Eiropā, tādējādi vājinot ES vienotību.
Kara beigas Ukrainā par jebkuru cenu?
Viens no galvenajiem bažu avotiem ir Trampa vēlme panākt mieru Ukrainā par katru cenu, pat ja tas nozīmētu piekāpšanos Krievijai. Ešs brīdina, ka šāda pieeja varētu sagraut mieru un stabilitāti visā Eiropā. “ASV stratēģija praktiski izskatās pēc kara pieteikuma ES, arī tas, ka Tramps arvien vairāk atbalsta Putina suverēnās demokrātijas koncepciju,” uzsver Slaidiņš. Analītiķi norāda, ka Trampa administrācijas nacionālās drošības stratēģija kritizē Eiropas valstis par to, ka tās nepietiekami atbalsta Ukrainu un ka tām ir “nereālas cerības” attiecībā uz kara iznākumu. Tas ir pretrunā ar Eiropas bažām, ka spiediens uz Ukrainu ātri izbeigt karu varētu prasīt pārāk lielas piekāpšanās no tās puses.
Riski un nākotnes perspektīvas
Eša vērtējums parāda potenciālos riskus gan Eiropai, gan Ukrainai. Viņš norāda, ka Trampa stratēģija varētu nozīmēt ES atstāšanu novārtā un tās lomu pasaules politikā mazināt. Daži eksperti pat pieļauj, ka Ukrainas nodošana Krievijai varētu būt daļa no Trampa plāna vājināt Eiropu un ES. Britu eksperts Timotijs Gārtons Ešs ir paudis, ka ASV nacionālās drošības stratēģija ir “visu pamodināšanas māte Eiropai”, jo tā faktiski pasludina “atklātu opozīciju Eiropas Savienībai”. Viņš uzsver, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV drošības garantijām tādā pašā veidā kā agrāk. Tā vietā, lai gaidītu palīdzību no ASV, Eiropai pašai jāstiprina sava drošība un jāuzņemas lielāka atbildība par savu likteni. Tas nozīmē gan militāro kapacitāti palielināšanu, gan centienus stiprināt ES iekšējo kohēziju un kopējo drošības politiku. Tiek uzsvērts, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no tās spējas apvienoties un rast kopīgu risinājumu, neļaujot sevi šķelt no ārējiem spēkiem. Tiek izteiktas bažas, ka Trampa administrācijas pieeja varētu novest pie ilgstošas nestabilitātes un kara Eiropā, radot ievērojamas politiskās, sociālās un ekonomiskās sekas visam kontinentam.