Jaunums latviešu literatūrā: Ingas Ābeles romāns “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” par Aspaziju
Izdevniecībā _Dienas Grāmata_ klajā nācis gaidītais Ingas Ābeles romāns “Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu”, kas veltīts izcilajai latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai (1865–1943). Kā ziņo avīze Diena, šis darbs ir daļa no plašā izdevniecības projekta “Es esmu…”, kura mērķis ir godināt latviešu literatūras klasiķus. Romāns solās atklāt Aspazijas personības daudzās šķautnes, dodoties ceļojumā cauri viņas senčiem un dažādiem likteņiem, lai atšifrētu rakstnieces unikālās būtības noslēpumus.
Aspazija – leģendām apvīta personība
Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, ir viena no spilgtākajām un pretrunīgāk vērtētajām personām latviešu literatūras un kultūras vēsturē. Viņas dzīvesstāsts ir gan trauksmainības, gan leģendu pilns, atspoguļojot ne tikai latviešu sievietes-rakstnieces, bet arī politiski aktīvas personas un visas laikmeta aprises. Viņas radošais mantojums un sabiedriskā darbība ir nesaraujami saistīta ar latviešu domāšanas kultūras attīstību, rosinot diskusijas par cilvēciskās eksistences jēgu, sieviešu emancipāciju, tautisko identitāti un nacionālās valsts veidošanu.
Ingas Ābeles daiļrade un pieeja
Inga Ābele, daudzkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas laureāte, pazīstama ar saviem spēcīgajiem prozas darbiem, piemēram, romāniem “Klūgu mūks” un “Duna”, kas tiek uzskatīti par mūsdienu latviešu literatūras zelta fondu. Viņas jaunais romāns par Aspaziju solās būt dziļš un daudzslāņains darbs. Kā norāda izdevniecības direktore Dace Sparāne-Freimane, Ābele dodas “ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli.” Grāmatas mākslinieks ir Jānis Esītis, un darbs tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
“Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu” – stāsts par traģēdiju un gaismu
Grāmatas redaktors Vents Zvaigzne atzīmē, ka romāns, sākoties ar “bijīgu attālumu” un pētot “vairākās viņas senču paaudzēs”, sniedz Aspazijas “tuvplānu”, atklājot “dziļu cilvēcisku traģēdiju”. Romāna anotācijā teikts: “Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem.” Ābele pati savulaik izteikusies, ka vēlas radīt romānu, “lai lappusēm cauri spīdētu gaisma. Tādu caurspīdīgu kā spāres spārns.” Šī vēlme piešķir romānam īpašu intriģējošu noskaņu, solot lasītājiem ne tikai vēsturisku portretu, bet arī dziļi personisku un emocionālu ceļojumu.
Aspazijas mantojums un mūsdienu interpretācijas
Aspazijas literārais un sabiedriskais mantojums ir neatsverams. Viņa bija ne tikai dzejniece un dramaturģe, bet arī feminisma ideju celmlauze Latvijā, aktīvi rosinot diskusijas par sieviešu tiesībām un sabiedrības attīstību. Interesanti, ka 2022. gadā klajā nāca arī Aspazijas latviskotais romāns par sengrieķu Aspaziju, apliecinot rakstnieces daudzpusīgās intereses un darba sparu arī tulkošanas jomā. Ingas Ābeles jaunais romāns ir vēl viens apliecinājums Aspazijas nemirstīgajai nozīmei un iespējai atklāt viņas personību jaunās gaismās, ienesot mūsdienu skatījumu uz viņas dzīvi un daiļradi.