Vācu rūpniecība turpina recesiju: Eiropas Savienības izaugsme apdraudēta?
Vācijas rūpniecības sektors decembrī piedzīvojis vēl dziļāku lejupslīdi, palielinot bažas par Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās tempa mazināšanos. Kā informē telekanāls EuroNews, jaunākie dati no S&P Global liecina par krietni lielāku ražošanas sektora sarukumu nekā prognozēts, vienlaikus palēninot arī pakalpojumu nozares izaugsmi visā blokā. Ražošanas PMI indekss Vācijā nokritās līdz 47,7 punktiem decembrī, kas ir kritums no 48,2 novembrī un zem 48,5 punktu konsensa prognozes. Tas iezīmē otro mēnesi pēc kārtas, kad indekss atrodas lejupslīdes teritorijā, pasliktinot jau tā saspringto situāciju rūpniecībā.
Lai gan pakalpojumu nozare joprojām demonstrē ekspansiju, tās indekss samazinājās līdz 52,6 punktiem no 53,1 novembrī, un arī tas bija zemāk nekā gaidītie 53,0 punkti. Kopumā eirozonas ražošanas aktivitāte palēninājās līdz 49,2 punktiem, atpaliekot no novembra rādītāja 49,6 punkti un neattaisnojot prognozes par neitrālu attīstību.
Ražošanas pasliktināšanās un jauni inflācijas spiedieni
Dr. Cyrus de la Rubia, Hamburg Commercial Bank galvenais ekonomists, komentējot situāciju Vācijā, atzina:
“Kāda nekārtība, varētu izsaukties, raugoties uz turpmāko rūpniecības sektora lejupslīdi.”
Viņš norādīja, ka ražošanas PMI indekss jau otro mēnesi pēc kārtas turpina kristies zem 50 punktu atzīmes, kas signalizē par sašaurināšanos, un pirmo reizi desmit mēnešos kritumu piedzīvo arī saražotais apjoms. Šī vājuma galvenais iemesls ir jaunu pasūtījumu nepārtrauktais kritums, kas jau novērots novembrī un turpinājās decembrī, radot bažas par perspektīvām 2026. gada sākumā.
Dr. de la Rubia arī uzsvēra inflācijas spiediena atjaunošanos eirozonas pakalpojumu sektorā, norādot, ka izmaksu inflācija decembrī sasniegusi deviņu mēnešu augstāko līmeni. Tas liek domāt, ka Eiropas Centrālās bankas, kas 18. decembrī tiksies, lai izskatītu procentu likmju politiku, publiski paustais nodoms saglabāt procentu likmes nemainīgas, tiks apstiprināts. Viņš piebilda:
“Cenu spiediens, ko daļēji veicina algu pieaugums, joprojām ir jūtams.”
Francija kā izņēmums: Ražošana atgūstas
Francija šajā saspringtajā ainā izcēlās kā salīdzinošs spilgtums rūpnieciskās aktivitātes ziņā. Ražošanas PMI indekss decembrī strauji pieauga līdz 50,6 punktiem no 47,8 novembrī, ievērojami pārsniedzot 48,0 punktu konsensa prognozi un atgriežoties ekspansijas teritorijā. Vienlaikus pakalpojumu nozare gan palēninājās līdz 50,2 punktiem no 51,4, neattaisnojot 51,2 punktu prognozes. Jonas Feldhusen, Hamburg Commercial Bank jaunākais ekonomists, atzīmēja:
“Decembrī vērojami iedrošinoši signāli gan saražotā apjoma, gan pasūtījumu grāmatiņu indeksos, kur ārvalstu pieprasījums nodrošināja ievērojamu atbalstu.”
Tomēr viņš brīdināja, ka politiskā nenoteiktība, kas saistīta ar budžeta budžeta trūkumu, joprojām ir ievērojams izaicinājums Francijas ekonomikai. Eiropas tirgi piesardzīgi pirms ASV datu publicēšanas
Eiropas akciju tirgi otrdien izrādīja piesardzīgu noskaņojumu, investoriem gaidot vēlākas sesijas galveno ASV darba tirgus datu publicēšanu. EURO STOXX 50 indekss pieauga par 0,4% līdz 5770 punktiem, atrazdamies mazāk nekā 1% attālumā no novembrī sasniegtajiem rekordaugstumiem. LVMH akcijas bija līderu vidū ar 1,3% pieaugumu, savukārt Airbus un ASML Holding akcijas kritās par aptuveni 1,5%. Vācijas DAX indekss samazinājās par 0,3%, kamēr Itālijas FTSE MIB, Spānijas Ibex 35 un Francijas CAC 40 indeksi uzrādīja nelielu pieaugumu, ko atbalstīja finanšu sektora akcijas. Aizsardzības nozares akcijas joprojām bija zem spiediena. Rheinmetall akcijas kritās par aptuveni 1% pēc 5,9% krituma pirmdien, jo investoru optimismu par iespējamu miera līgumu Ukrainā negatīvi ietekmēja šo sektoru. Leonardo Spa akcijas kritās par 4,7%, bet Thales SA – par 2,5%. Valūtu tirgos eiro bija maz izmainījies, kotējoties par 1,1755 dolāriem, kas ir tuvu savam augstākajam līmenim kopš oktobra sākuma. Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums palika nemainīgs – 2,85%.