Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs deputātiem sacīja – ņemot vērā publiskās diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu, ministrija saņēmusi asus signālus no atsevišķiem tranzītbiznesa uzņēmumiem, jo šiem uzņēmumiem dzelzceļa sadaļa ir ārkārtīgi svarīga.
Markēvičs sprieda, ka šādā stratēģiskā drošības lietā “runāt par naudu droši vien īsti nav vietā”, bet jebkurā gadījumā dzelzceļa infrastruktūrai potenciāls ir ārkārtīgi liels. Tāpat nevar neņemt vērā, ka ASV plāno atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija minerālmēslojumam, un Markēvičs negribētu būt situācijā, kad kāds pārmetīs, “kur mēs bijām Latvijā, ka viss kālija sāls aiziet uz Klaipēdu”.
SM amatpersona lēsa, ka Latgalē katra trešā ģimene ir saistīta ar dzelzceļu, kas attiecīgi ģimenēm nodrošina iztiku.
Apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) pēc sēdes žurnālistiem teica, ka sliežu iespējamās demontāžas jautājumā viņam radies iespaids, ka situācija ir nedaudz haotiska. Tāpat publiski dzirdams, ka Latvijā ir “puses”, kuras ir ļoti ieinteresētas ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju. “Attiecīgi ir lobijs, kas ir ieinteresēts, lai tas tā turpinātos. Ja ir jautājumi, ka sliedes tiek nojauktas, tad, protams, lobijs ieslēdzas,” izteicās Šnore.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.
Vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.