Eiropas līderi samitā Hāgā otrdien nodibinājuši Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, kas lems par reparācijām saistībā ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Starptautiskā prasību komisija Ukrainai, kura izveides dokumentus parakstījušas 35 valstis, izvērtēs un lems par reparāciju prasībām, tostarp par izmaksājamo summu. Komisija būs bāzēta Hāgā.
“Mēs sagaidām, ka katrs kompensācijas mehānisms sāks darboties un saņems spēcīgu un pietiekamu starptautisku atbalstu, lai cilvēki patiešām varētu just, ka jebkāda veida kara radītos zaudējumus var kompensēt,” delegātiem sacīja Ukrainas prezidents Voldimirs Zelenskis.
“Šim karam un Krievijas atbildībai par to jākļūst par skaidru piemēru, lai citi iemācītos neizvēlēties agresiju,” piebilda Zelenskis.
Komisijas izveide izriet no ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūcijas, kas nosaka, ka Krievijai ir juridiski jāatbild par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām pret Ukrainu, tai skaitā par agresiju, humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī jāizmaksā reparācijas par nodarīto kaitējumu. Valstis vienojās izveidot starptautisku mehānismu zaudējumu atlīdzināšanai, sākot ar Zaudējumu reģistra izveidi un turpinot ar Prasību komisijas un Kompensāciju fonda izstrādi.
Zaudējumu reģistrs, kas tika izveidots 2023. gada maijā, dokumentē zaudējumus, kas nodarīti Krievijas agresijas rezultātā fiziskām un juridiskām personām un Ukrainas valstij, apkopo pierādījumus un klasificē atbilstīgos prasījumus. Tam jau iesniegtas vairāk nekā 80 000 prasību par zaudējumu atlīdzināšanu no privātpersonām vai organizācijām.
Trešais solis būs Kompensācijas fonda izveide, taču nav skaidrs, kā šī būtiskā procesa daļa darbosies praksē.
Reparāciju mehānismu koordinē Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome.
ES dalībvalstu līderi ceturtdien tiksies Briselē, lai mēģinātu izstrādāt plānu finansiālajam atbalstam Ukrainai nākamajiem gadiem. Šajā procesā izšķiroša loma ir Beļģijai, kur finanšu iestādē “Euroclear” glabājas lielākā daļa no ES iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Beļģija iebildusi pret plānu izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.
Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.
Tikmēr ASV turpina savus centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Eiropas valstis bažījas, ka Vašingtona varētu mēģināt panākt Krievijas aktīvu atbrīvošanu kā daļu no pamiera vienošanās.
Pēc divu dienu sarunām Berlīnē ar ASV pārstāvjiem Zelenskis paziņoja, ka sarunas nav bijušas vieglas, bet tās devušas reālu progresu jautājumā par drošības garantijām.
Eiropas valstu līderi pirmdien ierosināja izveidot Eiropas vadītus un ASV atbalstītus daudznacionālos spēkus, lai nodrošinātu potenciālā miera līguma ievērošanu Ukrainā.
“Miera sarunās ir jāiekļauj diskusijas par atbildību, zaudējumu atlīdzināšanu un atjaunošanu,” ierodoties uz sanāksmi Hāgā, žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē.
Krievija Ukrainā turpina sistemātisku spīdzināšanu, pieaug iedzīvotāju upuru skaits
Krievija Ukrainā turpina sistemātisku spīdzināšanu, un pieaug iedzīvotāju upuru skaits, secināts ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumā, informēja Ārlietu ministrijā.
Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks otrdien prezentēs ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā.
ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumā norādītas vairākas tendences – civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugums gan frontes līnijā, gan pilsētās, pastāvīgi uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai un nepārtraukta sistemātiska un plaši izplatīta spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās pret Ukrainas karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem.
Saasinoties Krievijas karadarbībai, nogalināti 1420 un ievainoti 6545 civiliedzīvotāji, kas ir par 37% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Milzīgi postījumi nodarīti mājām un citai kritiski svarīgai infrastruktūrai gan frontes līnijā esošajos ciemos un pilsētās, gan arī tālu no tās. Plaša mēroga koordinēti triecieni enerģētikas objektiem visā Ukrainā radīja reģionālus elektroenerģijas padeves pārtraukumus, kas ilga no 10 līdz 18 stundām dienā.
Krievijas varas iestādes Ukrainas karagūstekņus plaši un sistemātiski spīdzina un izturas pret tiem nežēlīgi – smagi sit, smacē, pazemo, pakļauj seksuālajai vardarbībai, elektrošokam vai suņu uzbrukumiem un tur necilvēcīgos apstākļos. Tāpat dokumentēti ārpustiesas nāvessodi Ukrainas karagūstekņiem un personām bez kaujas spējām, kā arī iedzīvotājiem.
Okupācijas varas iestādes deportējušas desmitiem ukraiņu uz Gruziju un izdevušas paziņojumus par vismaz 4500 mājām kā potenciāli “pamestām”, kuras īpašumtiesību neapstiprināšanas gadījumā var atsavināt. Savukārt okupēto teritoriju iedzīvotāji saskaras ar pastāvīgiem ierobežojumiem vārda brīvībai, piekļuvei neatkarīgai informācijai un komunikācijai, reliģijas vai ticības paušanas brīvībai.
Okupācijas varas iestādes turpina “patriotisko audzināšanu” Ukrainas bērniem no okupētajām teritorijām jau no trīs gadu vecuma un militarizāciju, apmācot bērnus gaisa, sauszemes un jūras dronu vadīšanā un kaujas medicīnā, kā arī rīkojot militarizētas sacensības Krievijas bruņoto spēku karavīru uzraudzībā.
Kopš 2014. gada pēc Ukrainas valdības lūguma un ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, Ukrainā darbojas ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit