Pēdējās nedēļās elektrības tirgus ziņās valda neziņa – daži runā par tarifu samazinājumu, citi par rēķinu palielināšanos. Patērētāji ar bažām jautā: vai kļūs lētāk vai dārgāk? Kā informē portāls jauns.lv, elektrības cenas Baltijas valstīs šogad ir piedzīvojušas izteiktas cikliskas svārstības, ko lielā mērā noteikuši hidroloģiskie apstākļi un atjaunīgās enerģijas pieejamība. Analizējot aktuālo informāciju, skaidrojam, ko mums sola 2026. gads.
Gada sākumā gaidāmas izmaiņas, bet ne drastiskas
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas, kas varētu ietekmēt elektrības rēķinus. Viena no galvenajām ir valsts atbalsta beigas, kas līdz šim palīdzēja ierobežot straujākos tarifu pieaugumus mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ka daļai mājsaimniecību, īpaši tām, kurām ir vienfāzes pieslēgums ar standarta jaudu no 16 līdz 25 ampēriem un tiek izmantots “Pamata” tarifu plāns, rēķini varētu nedaudz pieaugt. Šīs izmaiņas, visticamāk, būs jūtamas kā neliels pieaugums, sākot no 20 centiem līdz pat 3,50 eiro mēnesī, atkarībā no pieslēguma jaudas un izmantotā tarifu plāna. Tas gan neattieksies uz visiem – piemēram, juridiskās personas un mājsaimniecības ar jaudīgākiem pieslēgumiem (32 ampēri un vairāk) šīs izmaiņas nejutīs tieši. Tāpat arī “Speciālā” tarifu plāna lietotājiem, kuriem ir ļoti zems patēriņš, izmaiņas nebūs nozīmīgas. Šobrīd pieejamais valsts atbalsts, kas sniedz atlaidi 20-25 eiro apmērā, turpināsies arī aizsargātajiem lietotājiem – personām ar zemu ienākumu līmeni, daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti. Šis atbalsts tiks piešķirts automātiski.
Pārvades tarifa samazinājums – vai tas sasniegs patērētāju?
Interesanta ziņa ir par elektrības pārvades tarifu. AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) plāno samazināt vidējo pārvades tarifu par aptuveni 10% no 2026. gada 1. janvāra. Šis solis tiek skaidrots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu jaunu projektu attīstībai un administratīvo izmaksu optimizāciju. Tomēr, lai gan šis ir pozitīvs signāls, nav garantēts, ka mājsaimniecības tiešām sajutīs šo samazinājumu savos rēķinos. Iepriekšējās reizes, kad pārvades tarifs tika mainīts, tas bieži vien tika absorbēts citās komponentēs vai iekļauts kopējā sadales tarifā, padarot izmaiņas grūti pamanāmas gala patērētājam. AST gan uzsver, ka šoreiz izmaiņas būšot minimālas, un, iespējams, kopējais tarifs pat samazināsies par 0,6%. Šis jaunais tarifs tiks ieviests uz laiku no 2026. līdz 2028. gadam un ir gaida Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinājumu.
Kas veido elektrības cenu?
Elektrības cenas svārstīgumu ietekmē vesela virkne faktoru, kas darbojas gan lokāli, gan globāli. Pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, kas saistīts ar ekonomikas atveseļošanos un laikapstākļu svārstībām (aukstas ziemas un karstas vasaras), ir viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem. Tāpat būtiski ir arī ārējie faktori, piemēram, dabasgāzes un CO2 izmešu kvotu cenas, kā arī ģeopolitiskā situācija. Enerģijas avotu izmaksas – gan fosilo kurināmo, gan atjaunojamo resursu – tiešā veidā atspoguļojas elektrības cenā. Liela nozīme ir arī piedāvājuma un pieprasījuma attiecībai globālajā tirgū un atjaunīgo energoresursu (vēja, saules) izstrādes apjomam. Piemēram, zems ūdens līmenis hidroelektrostaciju rezervuāros Ziemeļvalstīs vai samazināta vēja izstrāde var būtiski ietekmēt cenas. Turklāt, Baltijas valstīm atvienojoties no Krievijas energotīkla un pieslēdzoties Eiropas sistēmai, ir jāuztur pašām savas balansēšanas jaudas sistēmas, kas rada papildu izmaksas. Šīs izmaksas, lai arī lielākoties tiek sadalītas starp tirgus dalībniekiem, var arī ietekmēt gala cenas patērētājiem.
Kā sagatavoties nākotnes izmaiņām?
Lai gan nākotnē gaidāmās izmaiņas var šķist biedējošas, ir vairāki veidi, kā patērētāji var sevi pasargāt. Pirmkārt, ir vērts pievērst uzmanību saviem patēriņa paradumiem. Energoefektīvu ierīču izmantošana, apzinīga elektroierīču lietošana (izslēgt gaismu, atvienot no strāvas nelietotas ierīces) un enerģijas taupīšanas režīmu izmantošana var būtiski samazināt ikmēneša rēķinus. Otrkārt, ja iespējams, ir vērts apsvērt pieslēguma jaudas samazināšanu, ja tā ir lielāka par jūsu reālajām vajadzībām. Šāds solis varētu samazināt fiksēto jaudas maksājumu. Treškārt, nav jābaidās salīdzināt dažādu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus. Lai gan jaudas uzturēšanas maksa paliek nemainīga, pašas elektroenerģijas kilovatstundas cena var atšķirties, tāpēc rūpīga piedāvājumu izpēte var ļaut ietaupīt. Noslēgumā, lai arī elektrības cenas ir un paliek svārstīgas, rūpīga plānošana un apzināta rīcība var palīdzēt gan mazināt izmaksas, gan justies drošāk nākotnē.