Austrijas sabiedriskais medijs nenosoda Palestīnas karogus un nedusmojas par buu
Austrijas sabiedriskais medijs ORF, kas ir gaidāmā Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotājs, ir apstiprinājis, ka nenoteiks aizliegumu Palestīnas karogiem un neklusēs tos brīžus, kad publikā dzirdama izsoļošana uz Izraēlas priekšnesumu. Kā informē telekanāls EuroNews, ORF pārstāvji uzsver, ka viņu uzdevums ir «atspoguļot lietas tādas, kādas tās ir».
Eirovīzijas ģeopolitiskās vēsmas
Šī gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, pasaulē lielākais tiešraides muzikālais pasākums, saskaras ar ievērojamām diplomātiskajām spriedzēm un boikotiem. Pavisam pieteiktas 35 valstis, kas ir mazākais dalībnieku skaits kopš 2003. gada. Piecas valstu pārraides – Spānija, Īrija, Nīderlande, Slovēnija un Islande – ir izstājušās, protestējot pret Izraēlas turpmāko dalību konkursā. Šo valstu pārstāvji pauž, ka dalība ir «neattaisnojama» civiliedzīvotāju upuru dēļ Gazas joslā, kas radušies Izraēlas atbildes reakcijā uz 7. oktobra 2023. gada «Hamās» uzbrukumu. Neskatoties uz konkursa saukli «Vienoti mūzikā», politiskie saspīlējumi neizbēgami met ēnu pār gaidāmo pasākumu.
ORF nostāja un skatītāju brīvība
Pretēji politiskajām spriedzēm, Austrijas sabiedriskais medijs ORF ir stingri nostājies, apstiprinot, ka neaizliegs Palestīnas karogus auditorijā un necenās apslāpēt nekādu izsoļošanu, kas vērsta pret Izraēlas priekšnesumu. Konkursa izpildproducents Maikls Kroens skaidro, ka ir atļautas visas «oficiālās karogi, kas pastāv pasaulē, ja tie atbilst likumam un ir noteiktā formā – izmērs, drošības riski utt.» Viņš piebilda:
«Mēs neko nepadarīsim patīkamāku vai arī izvairīsimies parādīt, kas notiek, jo mūsu uzdevums ir parādīt lietas tādas, kādas tās ir.»
ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica arī apliecināja, ka publiskais troksnis, tostarp iespējamā izsoļošana, netiks cenzēts vai apslāpēts, kā tas tika novērots pagājušā gada konkursa laikā Izraēlas priekšnesuma laikā.
«Mēs nekādā gadījumā neteiksim mākslīgu aplausu,»
viņa teica. Dalībnieku protesti un trauslā vienotība
Līdz maijam vēl tāls ceļš ejams, un Eirovīzijas 70. gadadienas svinības sola būt viena no visvairāk polarizējošajām. Neseniem notikumiem pievienojās Šveices un Īrijas Eirovīzijas uzvarētāji Nemo un Čārlijs McGettigans, kuri paziņojuši par nodomu atgriezt savas uzvarētāju trofejas, protestējot pret Izraēlas dalību. Nemo, kurš pagājušogad uzvarēja Eirovīzijā, paziņojumā norādīja:
«Eirovīzija apgalvo, ka iestājas par vienotību, iekļaušanu un cieņu pret visiem. Šīs vērtības padarīja šo konkursu nozīmīgu man. Taču Izraēlas turpinātā dalība, kamēr ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija ir secinājusi genocīdu, parāda skaidru konfliktu starp šiem ideāliem un EBU pieņemtajiem lēmumiem.»
Nemo piebilda, ka valstu izstāšanās gadījumā
«jābūt skaidram, ka kaut kas ir dziļi nepareizi»
.
Savukārt McGettigans, kurš konkursā uzvarēja kopā ar īru dziedātāju Polu Harringonu 1994. gadā, atklāja, ka Nemo sazinājies ar viņu, lai izskaidrotu savu lēmumu atgriezt 2024. gada trofeju. McGettigans teica:
«Viņš šķita sirsnīgs un ļoti inteliģents cilvēks, un lieliski izklāstīja savu nostāju, tāpēc, atbalstot Nemo, es arī vēlos atdot savu trofeju EBU.»
Viņš gan piebilda:
«Diemžēl mūsu uzvara bija jau sen, 1994. gadā, un es nevaru atrast jebkuru trofeju, ko toreiz saņēmām, bet, ja atradīšu, atdošu arī savu trofeju.»
Nākamā Eirovīzija notiks Vīnē 2026. gada 16. maijā.