Ungārija bloķē ES paziņojumu par paplašināšanos, radot spriedzi attiecībās ar Ukrainu
Brisele – Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesā radušies kārtējie sarežģījumi, jo Ungārija nākusi klajā ar veto, bloķējot bloka ikgadējo nostājas dokumentu par šo jautājumu. Galvenais strīdielgas objekts ir bažas par sarunu procesu ar Ukrainu, ko Ungārijas valdība neatbalsta. Šī rīcība ir izraisījusi neizpratni un kritiku no citām dalībvalstīm, īpaši no tām, kas stingri atbalsta Ukrainas integrāciju Eiropā.
Dānijas skatījums un dalībvalstu nostājas
Dānijas Eiropas lietu ministre Marī Bjerre otrdien, 16. decembrī, apstiprināja, ka Ungārija ir bloķējusi dokumentu, paužot noraidījumu sarunām ar Ukrainu par tās pievienošanos ES. Viņa uzsvēra, ka vienai dalībvalstij nav tiesību kavēt pārējo 26 valstu viedokli, kuras stingri atbalsta Ukrainu un atzīst tās panākto progresu. “Mums ir 26 dalībvalstis, kas izrāda stingru atbalstu Ukrainai, un Ukraina sniedz rezultātus,” sacīja Bjerre, piebilstot, ka formulējums par Ukrainu bija “taisnīgs un godīgs”. Šāda nostāja ir izraisījusi bažas, ka Ungārija varētu ļaunprātīgi izmantot veto tiesības, apgrūtinot Ukrainas ceļu uz ES.
Neskatoties uz Ungārijas pretdarbību, Eiropas Savienības pievienošanās process ar Ukrainu turpinās neoficiālā līmenī. Kā norādīja ministre Bjerre, Ukraina saņem instrukcijas par nepieciešamajām reformām un to, kas jāsasniedz, lai izpildītu vairākuma dalībvalstu prasības. Šis process tiek raksturots kā “ļoti dzīvs”, parādot, ka politiskā griba turpināt Ukrainas integrāciju ir spēcīga, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.
Ungārijas attieksme un plašāks konteksts
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdības nostāja ir skaidra – tā neatbalsta pozitīvu vērtējumu par Ukrainas virzību uz ES. Lai gan šī pozīcija nav saņēmusi atbalstu no citām dalībvalstīm, tā joprojām rada šķēršļus oficiālā līmenī. Vācijas pārstāvis Gunters Krihbaums kritizējis Ungārijas rīcību kā “aizvien destruktīvāku”, apgalvojot, ka tā bremzē ES darbību.
ES paplašināšanās process ir sarežģīts un daudzpakāpju pasākums, kas prasa kandidātvalstīm izpildīt stingrus kritērijus. Tas ietver reformas tiesu sistēmā, cīņu pret korupciju, tirgus ekonomikas izveidi un citus būtiskus soļus. Ukraina ir demonstrējusi ievērojamu progresu šajās jomās, pat kara apstākļos, veiksmīgi noslēdzot acquis sadaļu izskatīšanu jeb skrīninga procesu 2025. gada septembrī.
Neskatoties uz Ungārijas bloķēšanu, ES turpina atbalstīt Ukrainu dažādos veidos. Piemēram, 2023. gada decembrī Ungārija arī bloķēja vienošanos par 50 miljardu eiro finansiālu palīdzību Ukrainai, tomēr ES vadītāji apņēmās atgriezties pie šī jautājuma vēlāk. Šāda rīcība atgādina Ungārijas iepriekšējo bloķēšanas mēģinājumu attiecībā uz ES paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farsa neatzīšanu.
Nākotnes perspektīvas
Dānijas stingrā nostāja un aicinājums neradīt šķēršļus Ukrainas integrācijai ES ir apliecinājums tam, ka lielākā daļa dalībvalstu turpina atbalstīt Ukrainas ceļu uz Eiropu. Lai gan politiskās spēlītes var radīt īslaicīgus sarežģījumus, Ukrainas dalība ES tiek uzskatīta par svarīgu faktoru ne tikai pašas Ukrainas, bet arī visas Eiropas stabilitātei un drošībai.
Lai gan oficiālās pievienošanās sarunas ar Ukrainu tika uzsāktas 2024. gada jūnijā, ikgadējā nostājas dokumenta bloķēšana liecina par esošajām domstarpībām. Tomēr ES un tās dalībvalstis turpina meklēt risinājumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu Ukrainas virzību uz pilnvērtīgu dalību blokā, iespējams, izmantojot elastīgākas pieejas reformu īstenošanā pat pirms formālo sarunu uzsākšanas. Šis sarežģītais process atspoguļo plašāku ES paplašināšanās vēsturi un izaicinājumus, ar kuriem bloks saskaras, cenšoties integrēt jaunas dalībvalstis.