Par aktrisi Antru Liedskalniņu veidota dokumentālā filma
Kā ziņo avīze Diena, Latvijas Televīzijā drīzumā pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma “Antra Liedskalniņa. Kaislību varā”. Šis kinodarbs pievēršas vienas no spilgtākajām latviešu teātra personībām – aktrisei Antrai Liedskalniņai (1930–2000) – fenomenālajam un dabiskajam talantam. Viņa ir arī vienīgā aktrise sieviete, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā skatuves mākslas nozarē. Filma sniedz dziļāku ieskatu aktrises dzīvē, atklājot gan viņas spožo skatuves talantu, gan personības pretrunas, ilgas pēc mīlestības, radošo trauksmi un dzīves dramatismu.
Talants kā mēness gaisma
Teātra zinātniece Rita Melnace filmā aktrisi salīdzina ar metaforu no Ēriha Marijas Remarka daiļrades, sakot: “Antra uz skatuves savās labākajās lomās bija kā no mēness gaismas radīta. Mīlētājas lomās viņa simtprocentīgi mīlēja.” Šī salīdzinājuma izcelsme meklējama aktrises unikālajā spējā pilnībā iegremdēties savās lomās, īpaši mīlas drāmās, kur viņas emocionālā atdeve bija absolūta. Šāda intuitīvā pieeja, smeļoties iedvesmu no savas bagātās emocionālās pasaules, ļāva viņai uzrunāt skatītājus un gūt milzīgu publikas atzinību un mīlestību. Viņas talants, ko kolēģi un režisori apbrīno, spēja iekarot skatītāju sirdis pat padomju laikā, kad sabiedrības nosodījums par personīgām problēmām, piemēram, cīņu ar alkohola atkarību, bija visai izplatīts. Tomēr šīs grūtības nespēja aptumšot viņas māksliniecisko spožumu, ko apliecina gan arhīvu materiāli, gan saglabātās liecības.
Personības divdabība un ilgas pēc mīlestības
Aktrises Antras Liedskalniņas dzīve nebija tikai skatuves spožums; tā bija arī trauksmaina un pretrunām bagāta. Viņas personības divdabība, kas izpaudās kā spožums un ideālisms vienlaikus ar dēmoniskām kaislībām un dziļu vientulību, bieži vien atspoguļojās arī viņas tēlos. Filmas veidotāji, tostarp režisors Guntis Lēmanis un žurnāliste Ilze Strenga, ir centušies atklāt šīs dziļās personības šķautnes. Viņu vidū īpaša uzmanība pievērsta aktrises mūža ilgajām ilgām pēc patiesas, piepildītas mīlestības, kas atspīd arī viņas lomās, piemēram, Blanšas Dibuā izrādē “Ilgu tramvajs”. Diemžēl viņas divas laulības izrādījušās traģiskas un nesušas vien sāpes un vilšanos, nevis gaidīto laimi. Šis stāsts par sapņu mīlestību, kas tā arī nepiepildījās, veido filmas emocionālo centru, piešķirot tai īpašu dziļumu un cilvēciskumu. }));