Nacionālās nozīmes posteņi bez godasardzes mācību “Namejs 2025” laikā
No šodienas, 27. septembra, līdz pat 10. oktobrim pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils netiks nodrošināta goda sardze. Šāds pagaidu pasākums ir saistīts ar visaptverošām valsts aizsardzības mācībām “Namejs 2025”, kurās aktīvi piedalās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi. Šo nozīmīgo periodu ikdienā nodrošina Godasardzes rota, kas ir daļa no NBS Štāba bataljona.
Mācības “Namejs 2025” un to ietekme uz godasardzi
Visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025” ir būtiska sastāvdaļa Latvijas drošības stiprināšanā, iesaistot plašu karavīru un zemessargu loku no visām NBS struktūrvienībām. Iespējams, ka tieši šī masveida iesaiste liek veikt izmaiņas ikdienas protokolā, lai nodrošinātu visu mācību norisei nepieciešamo resursu efektīvu izmantošanu. Godasardzes rotas karavīri, kas parasti veic pienākumus pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, šobrīd ir iesaistīti šajās plaša mēroga aktivitātēs. Tādējādi viņu klātbūtne protokola posteņos uz laiku tiek pārtraukta.
Godasardzes rotas vēsturiskā nozīme un funkcijas
Godasardzes rota ir ar dziļām saknēm Latvijas bruņoto spēku vēsturē. Tās pirmsākumi meklējami jau 1919. gadā, kad tika izveidota Armijas Virspavēlnieka štāba Komandanta rota, kas nodrošināja sardzi pie svarīgiem valsts objektiem. Laika gaitā, īpaši pēc 1934. gada apvērsuma un 1935. gada 18. novembrī – Brīvības pieminekļa atklāšanas dienā, godasardzes pienākumi tika paplašināti. Diemžēl, līdzīgi kā daudzas citas valsts institūcijas, arī godasardze tika izformēta 1940. gadā. Tomēr Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, 1992. gada 1. maijā, Godasardzes rota tika atjaunota ar saviem sākotnējiem pamatuzdevumiem, un jau 11. novembrī tā atkal pildīja dienestu pie Brīvības pieminekļa. Mūsdienās Godasardzes rotas galvenie uzdevumi ietver ne tikai godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, bet arī dalību Latvijas Republikas, Aizsardzības ministrijas un NBS militāro ceremoniju nodrošināšanā, kā arī kājnieku rotas pamatuzdevumu veikšanu krīzes un kara gadījumā. Interesants fakts ir tas, ka 2022. gadā tika izteikta iniciatīva aicināt arī sievietes pievienoties godasardzei, atzīmējot, ka “pasaule plūst un mainās, un stereotipi lūst, un mēs esam gatavi mainīties līdzi pasaulei”.
Kā “Namejs 2025” stiprina valsts aizsardzības sistēmu
Mācības “Namejs 2025” ir vairāk nekā tikai militāru prasmju pilnveidošana. Tās ir daļa no plašākas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanas, kas ietver ciešāku sadarbību starp militārajiem spēkiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī komersantiem. Šāda veida mācības nodrošina, ka valsts ir gatava reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem un spēj garantēt savu drošību. Karavīru gatavība un spēja efektīvi darboties jebkuros apstākļos ir pamats drošai Latvijai. Lai gan godasardzes pārtraukums ir pamanāms, tas ir mazākā cena par to ieguvumu, ko sniedz šādas mēroga militārās mācības valsts drošībai kopumā.
Pagaidu izmaiņas un turpmākie notikumi
Līdz 10. oktobrim apmeklētāji un rīdzinieki nevarēs ieraudzīt tradicionālo godasardzes maiņu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. Tomēr svarīgi atcerēties, ka šī ir pagaidu situācija, kas saistīta ar valsts aizsardzības sagatavotības stiprināšanu. Pēc mācību noslēguma, godasardze atgriezīsies savos ierastajos posteņos, atsaucoties uz senām tradīcijām un dienesta pienākumu. Kamēr vieni karavīri ir aizņemti ar mācībām, citi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka Latvijas armija vienmēr ir gatava jebkādiem izaicinājumiem.