Eiropas Komisijas (EK) izstrādātie maigākie noteikumi groza pilnīgu aizliegumu jauniem automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju, kas bija plānots 2035. gadā. Tomēr jaunajiem noteikumiem būs nepieciešams Eiropas Parlamenta oficiāls apstiprinājums.
Glābšanas riņķis autoražotājiem tika panākts pēc intensīvas lobēšanas, ko veica valstu valdības un daži no lielākajiem nozares uzņēmumiem, tostarp “Volkswagen”, “Renault”, “Mercedes-Benz”, BMW un “Stellantis”.
Saskaņā ar priekšlikumiem, sākot ar 2035. gadu, kopējās motora izplūdes gāzu CO2 emisijas, salīdzinot ar 2021. gadu, jāsamazina par 90%, nevis par 100%. Iepriekšējais 100% līmenis faktiski aizliedza no 2035. gada pārdot automašīnas, kas nav elektromobiļi.
EK norādīja, ka tas ļaus hibrīdiem un tikai ar elektrību darbināmiem automobiļiem palikt pārdošanā arī pēc 2035. gada. Tomēr atlikušie 10% no emisiju samazinājuma tagad būs jākompensē, izmantojot biodegvielu un Eiropā ražotu tēraudu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Priekšlikumos ir ierosināts, ka autoražotājiem, kas savu automobiļu ražošanā izmantos “zaļo” tēraudu, tiks piešķirti papildu kredīti, lai sasniegtu savus emisiju mērķus.
Savukārt maziem elektromobiļiem, kas ražoti saskaņā ar jaunajiem M1E noteikumiem Eiropas Savienībā (ES), tiks piešķirti “superkredīti” emisiju mērķu sasniegšanai, lai veicinātu to ražošanu.
EK norāda, ka automobiļu ražotājiem, kas neizpildīs mērķus, tiks piemēroti naudas sodi, kas var sasniegt miljardus eiro.
Jāatzīmē, ka tās priekšlikumos nav noteikts iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļu pārdošanas beigu datums, kas nozīmē, ka tos varētu pārdot neierobežotu laiku.
Lasiet arī
Priekšlikumos uzsvars likts uz stingrāku emisiju mērķu noteikšanu uzņēmumu autoparkiem. ES dalībvalstīm būs jānosaka mērķis, ka līdz 2030. gadam lielajām korporācijām jāpanāk, lai noteikta daļa no reģistrētajiem jaunajiem korporatīvajiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem būtu ar nulles emisijām. Tomēr šis plānotais īpatsvars un lielās korporācijas definīcija vēl nav noteikta.
EK norādīja, ka tas veicinās elektromobiļu popularitāti, vienlaikus padarot zemas un nulles emisijas transportlīdzekļus pieejamākus privātajiem pircējiem, kuri parasti nobrauc mazāku attālumu. Paredzams, ka šie tiesību akti tiks ātri ieviesti, tiklīdz nākamā gada sākumā tie tiks iesniegti ES dalībvalstīm.
Šobrīd elektroauto īpatsvars jauno auto tirgū ir tikai nepilni 17%, tādējādi ir izgāzies agrākais likumdevēju optimisms, ka patērētāji strauji pāries uz e-mobilitāti.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit