Pasaules kārtības turbulencēs: Raiņa “Indulis un Ārija” Nacionālajā teātrī
Latvijas Nacionālais teātris ar vērienīgu jauniestudējumu atklāj savu 107. sezonu, aicinot skatītājus uz dziļu un emocionālu ceļojumu caur latviešu dramaturģijas klasiku – Raiņa lugu “Indulis un Ārija”. Šī daudzslāņainā “Baltā traģēdija”, ko režisore Indra Roga dēvē par eksistenciālu un tīru vēstījumu, izvirza jautājumus par mīlestību, pienākumu, tautas likteni un cilvēka garīgo spēku, kas joprojām rezonē ar mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Jauniestudējums, kas tapis kā kopdarbs ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija” un komponista Ērika Ešenvalda oriģinālmūziku, ir apliecinājums latviešu kultūras bagātībai un tās spējai radīt laikmetīgus mākslas darbus, kas balstīti uz nacionālām vērtībām.
Mūžīgā atgriešanās pie Raiņa
Raiņa “Indulis un Ārija”, sarakstīta trimdā 1911. gadā, ir ne tikai viens no latviešu literatūras dārgumiem, bet arī darbs, kas nemitīgi aicina uz jaunām interpretācijām. Šī jaunības traģēdija, kurā dzejnieks meistarīgi ieaudis Latvijas vēstures un folkloras motīvus, atklāj kūru virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas liktenīgo mīlestību uz 13. gadsimta Kurzemes brīvības cīņu nemierīgā fona. Bieži vien salīdzināta ar latviešu “Romeo un Džuljetu”, lugas ambīcijas sniedzas daudz tālāk, pētot tautas identitāti, brīvības cenu un mazas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Šie jautājumi par cilvēciskās izvēles sarežģītību un instinktu varu pār apziņu saglabā savu spēku arī pēc vairāk nekā simts gadiem, radot dziļu rezonansi arī mūsdienu skatītājā. Šodien, kad pasaule atkal meklē saprašanos un empātiju, Raiņa vēstījums ir īpaši nepieciešams.
Intra Rogas interpretācija un kora skanējums
Režisore Indra Roga, kura pati 1999. gadā šīs lugas iestudējumā atveidoja Ārijas lomu, uzskata, ka teātra spēkos ir likt Raiņa darbos paustās idejas sajust ar sirdi, ne tikai aptvert ar prātu. Viņas interpretācijā “Indulis un Ārija” ir ieguvusi žanru “baltā traģēdija”, uzsverot tās poētiskumu un dziļo emocionālo piesātinājumu. Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā piešķir izrādei daudzbalsīgu un iespaidīgu skanējumu, papildinot Ērika Ešenvalda radīto oriģinālmūziku. Šis kopdarbs starp Nacionālo teātri un kori apliecina latviešu kultūras spēju radīt laikmetīgus mākslas darbus, kas balstīti uz nacionālām vērtībām.
Laikmeta atspulgi un eksistenciāli jautājumi
Raiņa lugas “Indulis un Ārija” aktualitāte mūsdienās ir acīmredzama. Tas, kā maza tauta cīnās par savu brīvību un pašnoteikšanos, kā mīlestība un pienākums nonāk konfliktā pasaules kārtības turbulencēs – šīs tēmas izskan skaudri un patiesi laikā, kad pasaule saskaras ar konfliktiem un spriedzi. Indra Roga ir uzsvērusi, ka Raiņa atklātā doma par uzvarā slēpto zaudējumu un otrādi – zaudējumā slēpto uzvaru – ir īpaši nozīmīga. Izrāde rosina pārdomas par cilvēka izvēli, par morālajām dilemmām un garīgo spēku, kas nepieciešams, lai izdzīvotu un saglabātu savu identitāti. Tauta, Nāve, Mīlestība, Dzīvība, Cilvēcība – šie lielie jēdzieni, ko Rainis liek pārdomāt, joprojām ir aktuāli un liek sajust tos ar sirdi.
Atsauksmes un gaidāmās izrādes
Pirmizrāde notika 2025. gada 20. septembrī, un kopš tā laika izrāde saņēmusi pozitīvas atsauksmes. Skatītāji un kritiķi izceļ aktieru sniegumu, kora iespaidīgo skanējumu un dziļo vēstījumu. Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” piedalās visās izrādēs, piešķirot akustisku skanējumu Ērika Ešenvalda jaunradītajai mūzikai. Nākamās izrādes plānotas jau tuvākajā laikā, tostarp 17. un 18. oktobrī.