Saskaņā ar vietnes “Landmine and Cluster Munitions Monitor” datiem Polija 1995. gadā paziņoja ANO, ka astoņdesmito gadu vidū tā ir pārtraukusi kājnieku mīnu ražošanu un šādu ieroču eksports ir izbeigts.
Polijas valsts uzņēmums “Belma”, kas Polijas armijai jau piegādā vairāku citu veidu mīnas, paziņoja, ka saskaņā ar programmu “Austrumu vairogs” Polija tiks apgādāta ar miljoniem mīnu, lai nodrošinātu savu 800 kilometru garo austrumu robežu.
“Mēs gatavojamies, ka Polijas pieprasījums (..) sasniegs piecus līdz sešus miljonus visu veidu mīnu,” aģentūrai “Reuters” skaidroja “Belma” izpilddirektors Jaroslavs Zakševskis. Viņš piebilda, ka, lai gan Aizsardzības ministrija vēl nav veikusi pasūtījumu, uzņēmums nākamgad spēs saražot līdz 1,2 miljoniem visu veidu mīnu, tostarp kājnieku mīnas. Patlaban “Belma” ražo aptuveni 100 000 mīnu gadā.
“Mūsu izejas punkts ir mūsu pašu vajadzības. Taču Ukraina mums ir absolūta prioritāte, jo Eiropas un Polijas drošības līnija ir Krievijas-Ukrainas frontē,” uzsvēra Zalevskis.
Zakševskis norādīja, ka eksports uz Ukrainu ir iespējams un ka NATO valstis, kas robežojas ar Krieviju, tostarp Baltijas valstis, jau ir izrādījušas interesi iegādāties kājnieku mīnas. Viņš uzsvēra, ka prioritāte būs Polijas vajadzībām, bet produkcijas pārpalikumu varētu piegādāt sabiedrotajiem reģionā.
Arī Lietuva un Somija šogad paziņoja, ka nākamgad tās plāno sākt kājnieku mīnu ražošanu. No Otavas konvencijas izstājas arī Latvija un Igaunija, bet tās vēl nav paziņojušas par plāniem ražot mīnas. Taču Latvijas amatpersonas ir izteikušās, ka nepieciešamības gadījumā mīnu ražošana varētu tikt ātri uzsākta. Arī Igaunija to uzskata par nākotnes iespēju.