Saeima ceturtdien, 18. decembrī, par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķīra Latvijas pilsonību kinorežisoram Vitālijam Manskim.
Pilsonības piešķiršanu Manskim atbalstīja 67 deputāti, bet “pret” balsoja “Stabilitātei!” frakcijas deputāti un Nacionālās apvienības deputāti Artūrs Butāns un Jurģis Klotiņš.
Manskis iesniegumā Saeimai norāda, ka viņš ir dzimis 1963. gadā Ļvivā, Ukrainā, bet pēc vidusskolas beigšanas devies studēt Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā. Pēc studijām viņš strādājis Maskavā.
Pagrieziena punkts Manskim un viņa sievai Natālijai Manskai bijis 2014. gads, kad Krievija anektēja Krimu un sāka gatavoties Ukrainas austrumu ieņemšanai. “Mums kļuva neiespējami būt par daļu no šīs noziedzīgās valsts. Mēs acumirklī pieņēmām lēmumu pamest Krieviju. 2014. gada martā, saņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, pārcēlāmies uz Rīgu,” raksta Manskis.
Manskis iesniegumā Saeimai raksta, ka viņš Rīgā nodzīvojis 11 gadus, abi ar sievu strādā Latvijā dibinātajā studijā “Vertov”, kurā ar Latvijas Kino centra un starptautisko partneru atbalstu uzņemtas septiņas filmas, kas pārstāvējušas Latviju vairāk nekā 250 kinofestivālos. Šīs filmas Latvijai nesušas vairāk nekā 50 balvas.
Manskis arī informē, ka kopā ar latviešu kolēģiem Rīgā dibināts Starptautisko dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest/Riga”.
Režisors informē Saeimu, ka viņš ar sievu turpina mācīties latviešu valodu, abi jau nokārtojoši A-2 līmeņa eksāmenu.
Manskis arī norāda, ka visas viņa filmas, kas tapušas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir veltītas Ukrainas varonīgajai pretestībai.
Šā gada februārī Manskis intervijā izdevumam “Kino raksti” atbildēja uz jautājumu, vai viņš ir “krievu režisors” vai “ukraiņu režisors”: “Man ir filmas, kas tapušas Krievijā, tas tiesa, taču es vienpadsmit gadus dzīvoju un strādāju Latvijā. [..] Es nenoņemu no sevis atbildību par darba gadiem Krievijā, tāpat kā uzstāju uz katra Krievijas iedzīvotāja atbildību par karu un tām nelaimēm, ko Krievija nepārtraukti rada. Es uzskatu, ka atbildīgs ir katrs, kas dzīvo vai ir dzīvojis Krievijā. Taču ir vēl arī tie, kas par to nes vainu. Nevajag jaukt šos divus jēdzienus – atbildība un vaina. Vainīgajiem jāsaņem sods. Un kaut kādos aspektos es pat esmu tuvāk vainīgajiem, nevis atbildīgajiem. Taču krievu režisors es neesmu ne vismazākajā mērā.”
Vēstulē Saeimai atbalstu Manska uzņemšanai Latvijas pilsonībā paudis režisors Viesturs Kairišs, kurš raksta, ka Manskis ir pasaules līmeņa dokumentālists un Putina varas kritiķis. Kairišs arī piebilst, ka Manskis ir pārliecinoši ieņēmis vietu Latvijas kultūras ainavā. “Latvijas kinematogrāfisti, mani ieskaitot, jau sen Vitāliju uztver kā savējo,” rakstīja Kairišs.
Kairišs aicināja piešķirt Latvijas pilsonību Manskim, jo “viņa ieguldījums Latvijas kino un sabiedrības kritiskās domāšanas virzienā ir ļoti augstu vērtējams un ceļ mūsu prestižu pasaulē”.
Atbalsta vēstuli Saeimai bija uzrakstījusi arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kura Manski pazīst kopš 2017. gada. Viņa atzīmēja Manska aktīvo nostāju, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā.
Komponists Kārlis Auzāns atbalsta vēstulē pauda cerību, ka Manska atrašanās Latvijā palīdzēs veidot harmoniskāku un profesionālu kino vidi.
Savukārt dokumentālo filmu režisors Ivars Seleckis norādīja, ka Manska izveidotais festivāls “Artdocfest/Riga” ir būtisks ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē. “Manskis jau ilgstoši darbojas kā Latvijas patriots, sekmējot mūsu valsts atpazīstamību un starptautisko prestižu,” norādīja Seleckis. Viņš pauda pārliecību, ka Manskis ar savu darbu Latvijas labā ir godam nopelnījis Latvijas pilsonību.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit