Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Nacionālā apvienība) izteicies, ka Latvija no Kohēzijas fonda pašlaik neesot pieteikusies projektiem aptuveni 630 miljonu eiro vērtībā 2026. gadā, kā arī projektiem aptuveni 640 miljonu eiro vērtībā 2027. gadā. Tātad summā – ap 1,3 miljardiem eiro. Turklāt viņš Finanšu ministrijai (FM) pārmet neizdarības piesegšanu. Ministrijā pārmetumus noliedz, sakot, ka Kola teiktais nav patiesība.
Sākotnēji šāds Kola apgalvojums par nepieteikšanos finansējumam tika ietverts portālā “Tvnet” 10. decembrī publicētajā rakstā “Instruments, kas palīdz cīnīties pret dzelzs priekškara nospiedumu Eiropā un Latvijā”.
11. decembrī FM izplatīja paziņojumu, kurā akcentēja, ka Kols sniedzis nepatiesu informāciju par progresu Eiropas Savienības (ES) kohēzijas fondu apgūšanā un lūdza to atsaukt.
Kols: tā ir miglas pūšana acīs
Jau tālākajā komunikācijā ar medijiem deputāts apgalvoja, ka “FM paziņojums, kurā man tiek piedēvēta nepatiesas informācijas izplatīšana, ir nepatiess”. “Ministrija, nevis komentē manis teikto, bet runā par citu tēmu, citiem datiem un citiem rādītājiem, kurus es intervijā nemaz nepieminēju. Citiem vārdiem sakot – FM mēģina noraidīt izteikumus, kurus es neesmu paudis, un nerunā par to pašu jautājumu, par kuru runāju es. Tas liecina, vai nu par elementāru nespēju izlasīt tekstu, vai par apzinātu vēlmi maldināt,” norādīja Kols.
“Runa ir par nākamo gadu Kohēzijas fonda aploksni, kurai Latvija nav pieteikusi projektus. Tas ir Eiropas Komisijas (EK) sniegts statistisks fakts, nevis interpretācija,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāts.
Dati apliecinot, ka no 4,434 miljardiem eiro kopējā piešķīruma Latvija līdz 2025. gada augustam ir izmaksājusi tikai 532,7 miljonus eiro. “Tātad lielākā daļa līdzekļu joprojām nav absorbēti, un tieši nākamo gadu piešķīrumi ir visvairāk neizmantotie,” viņš norāda.
“Tā ir vienkārši miglas pūšana acīs sabiedrībai, lai, iespējams, piesegtu faktu, ka Latvija joprojām nav iezīmējusi vairāk nekā miljardu eiro Kohēzijas fonda līdzekļu,” tik skarbi izsakās Kols.
Ministrija: stāsts par pieteikšanos nav patiesība
FM (finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)) savukārt noliedz Kola pārmetumus, akcentējot, ka viņa teiktais par pieteikšanos neatbilst patiesībai, proti, Kola minētie 1,3 miljardi eiro, kam Latvija “neesot pieteikusies”, ir ES budžeta finansējums, kas jau ir piešķirts Latvijai apstiprinātu Kohēzijas politikas programmu ietvaros. Latvija šo finansējumu saņems kā atmaksu par pilnībā īstenotiem un no valsts budžeta priekšfinansētiem projektiem.
Ministrijā skaidro, ka ES fondu projekti vispirms tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp piešķirot avansus projektu īstenošanai, un tikai pēc izdevumu pārbaudes tie tiek deklarēti EK, kas Latvijai atlīdzina attiecīgo līdzfinansējumu. Šis process pēc būtības nozīmē, ka atmaksas no EK vienmēr seko ar laika nobīdi pēc tam, kad finansējuma saņēmēji jau ir sasnieguši plānotos rezultātus.
FM apgalvo, ka šī brīža progresa dati liecina par stabilu virzību uz to, lai Latvija, tāpat kā iepriekšējos periodos, pilnībā ieguldītu tai piešķirto ES finansējumu līdz 2030. gadam, tostarp laikus izpildot arī 2026. un 2027. gada deklarējamo izdevumu mērķus. Tieši noslēgtie līgumi par projektiem un maksājumi projektu ieviesējiem, tāpat kā valsts budžeta izdevumi ES fondu investīcijām esot galvenais rādītājs projektu īstenošanas tempam, nevis EK atmaksas dalībvalstij. Piemēram, no valsts budžeta ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām no programmu periodu sākuma līdz šī gada decembrim finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti jau vairāk nekā 2 miljardi eiro, uzsver ministrijā.
Skaitļi, par kuriem izsakās Kols, ir saistīti ar divām Latvijā īstenotām Kohēzijas politikas programmām: “ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam” ar kopējo Latvijai pieejamo ES fondu piešķīrumu 32 538 000 eiro, kā arī “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam” ar kopējo Latvijai pieejamo ES fondu piešķīrumu 4 401 748 919 eiro, komentē ministrijā.
Abas programmas atbilstoši ES normatīvajam regulējumam ievieš saskaņā ar dalītu pārvaldību, kas nozīmē, ka Latvija sagatavo un īsteno programmas saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu. Katrā programmā perioda sākumā (šis ES fondu ieviešanas periods sākās 2021. gadā) tiek fiksēts arī pieejamais kopējais ES fondu atbalsta finansējums un konkrēti mērķi visam daudzgadu periodam. “Tieši ar programmas apstiprināšanas faktu tiek fiksēts, ka Latvija “piesakās” konkrēta apjoma finansējumam un EK to apstiprina. Savukārt projektu pieteikumu jeb atlašu un līgumu slēgšana ir tieša Latvijas nacionāla līmeņa atbildība,” pauž ministrijā.
Tai pat laikā katrā programmā tiekot fiksētas arī finanšu apropriācijas gadu griezumā 2021.-2027. gada periodā, bet tas nenozīmējot, ka valstij jebkādā veidā vēl atsevišķi jāpiesakās šīm summām – tas jau ir izdarīts ar programmas apstiprināšanu. Ikgadējās apropriācijas valstij tikai uzliek pienākumu pieprasīt EK (vai saņemt EK avansa maksājumu veidā) noteiktus apjomus tā saucamā “N+3” gadu posmā kopš konkrētā apropriācijas gada.
Ministrijā uzsver, ka apgalvojums par “nepieteiktiem projektiem 2026./2027. gada Kohēzijas fonda aploksnei” esot nepatiess, un Kola interpretācija varot radīt sabiedrībai priekšstatu, ka pastāv neizmantots finansējums. Taču ES fondu sistēmā finansējums tiekot plānots un projekti īstenoti daudzgadu perioda ietvarā, nevis pēc atsevišķu gadu pieteikumiem.
Turklāt izteikumos esot sajaukti termini – Kols runājot par Kohēzijas fondu (vienu no fondiem), lai gan faktiski minētais attiecas uz ES kohēzijas politikas fondiem kopumā, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF) un Kohēzijas fondu (KF). Tie visi kopā veidojot Latvijai piešķirto investīciju aploksni, kas tiek īstenota programmā 2021.–2027. gadam un neesot dalāma pa atsevišķu gadu “pieteikumiem”.
FM: fondu projekti vispirms tiek finansēti no valsts līdzekļiem
ES fondu progresa uzraudzībai katrai dalībvalstij ir noteikti ikgadējie deklarējamo izdevumu mērķi (tā saucamais N+3 princips), kas nacionāli jāizpilda, deklarējot jeb pieprasot EK projektu attiecināmos izdevumus. Praksē tie nosaka investīciju tempu nevis piešķīruma sadalījumu, norāda ministrijā. N+3 princips nosaka arī to, ka 2021.–2027.gada perioda attiecināmos izdevumus var deklarēt un atmaksas finansējuma saņēmējiem veikt vēl 2030. gadā, attiecīgi arī projekti varot tikt īstenoti līdz 2030. gadam. Tas esot paredzēts ES fondu regulējumā un atbilstot visās dalībvalstīs izmantotajai praksei.
“ES fondu projekti vispirms tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp piešķirot avansus projektu īstenošanai, un tikai pēc izdevumu pārbaudes tie tiek deklarēti EK, kas Latvijai atlīdzina attiecīgo līdzfinansējumu,” uzsver ministrijā. Piemēram, ar šī gada decembrī Finanšu ministrijas iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem Latvija līdz 2025. gada beigām būšot deklarējusi 680,9 miljonus eiro jeb 129 % no 2025. gada mērķa, kā arī saņēmusi EK avansa maksājumos 204,7 miljonus eiro. “Tas nozīmē, ka Latvija ne tikai izpildījusi mērķi, bet ir radījusi arī rezervi turpmākajiem gadiem,” norāda FM.
Vienlaikus Kola apgalvojumā nekorekti esot minēts, ka Latvija līdz 2025. gada augustam ir izmaksājusi tikai 532,7 miljonus eiro. “Patiesībā šis skaitlis atspoguļo apjomu, cik Latvija maksājumos ir saņēmusi no EK. Jāņem vērā, ka finansējuma atmaksas Latvija EK pieprasa tikai četras reizes gadā, bet projektu ieviesējiem no valsts budžeta atmaksas veic nepārtraukti, līdz ar to faktiskie cipari ir lielāki, piemēram, uz novembra beigām Latvija Eiropas Komisijai ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros vien ir pieprasījusi gandrīz 681 miljonu eiro, bet finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti aptuveni 729 miljoni eiro,” pauž FM.
Līdzīga situācija esot vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijas rādītāji atmaksu ziņā pārsniedzot ES dalībvalstu vidējo līmeni, kas šobrīd ir aptuveni 15 %. Finanšu ministrijas komunikācijā iekļautie ES fondu progresa dati: 95% apstiprinātu investīciju noteikumu, 90% projektu atlašu un ap 60% līgumu, kā arī fakts, ka šī gada 11 mēnešos no valsts budžeta ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām izmaksāts vēsturiski lielākais apjoms – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro – objektīvi parādot, ka finansējums jau ir piesaistīts konkrētām investīcijām.
Rezumējums
Rezumējot – ministrijā pauž pārliecību, ka dati apliecina stabilu progresu un virzību uz to, lai Latvija pilnībā ieguldītu tai piešķirto ES finansējumu līdz 2030. gadam, kā tas esot izdevies arī visos iepriekšējos ES fondu periodos, tostarp atbilstošajā termiņā izpildot nākamos 2026. un 2027. gada deklarējamos izdevumu mērķus.
Šobrīd galvenais uzsvars esot uz Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju rādītāju izpildi, kas noslēdzas 2026. gada rudenī. Vienlaikus tiekot nodrošināts ES fondu investīciju apjoma kāpinājums turpmākajos gados (līdz ar projektu intensīvāku ieviešanu ministrijā prognozē būtisku izmaksātā ES fondu atbalsta palielinājumu) līdzsvarotā tempā, regulāri ES fondu tematiskajās komitejas sanāksmēs vērtējot investīciju progresu.
“Ministrijām ir noteikts laikus ziņot par riskiem un līdzekļiem, kas atbrīvojušies, projektos. Ja tiek fiksētas aktivitātes ar lēnāku vai kavētu progresu, pieejamie resursi tiek vērtēti un pārvirzīti sabiedrībai un valstij būtiskām prioritātēm, izmantojot pārdales kā efektīvu risku pārvaldības instrumentu. Tā, piemēram, tika rasta iespēja Latvijas Onkoloģijas centra otrā posma īstenošanai pārdalīt 48,3 miljonu eiro,” atzīmē ministrijā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit