Bruņota apsardze uz Krievijas “ēnu flotes” kuģiem: Zviedrijas karaflote ziņo par satraucošu tendenci Baltijas jūrā
Kā ziņo avīze Diena, Zviedrijas karaflote ir publiskojusi informāciju, kas rada nopietnas bažas par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti un aizsardzības pasākumu pastiprināšanos Baltijas jūras reģionā. Pēc Zviedrijas Jūras spēku operatīvās vadības priekšnieka Marko Petkoviča sniegtās informācijas, uz Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu starptautiskās sankcijas, ir pamanīta bruņota apsardze. Šī ziņa ir īpaši satraucoša, jo tā ir pirmā reize, kad kāda Eiropas Savienības valsts oficiāli apstiprina šādu parādību, lai gan iepriekš par to jau klīda baumas mediju vidū.
“Ēnu flote” – sankciju apiešanas instruments ar pieaugošiem riskiem
Krievijas “ēnu flote” ir sarežģīts un nedaudz noslēpumains fenomens, kas pēdējos gados ir kļuvis par galveno instrumentu, ar ko Maskava cenšas apiet Rietumvalstu noteiktās sankcijas, īpaši attiecībā uz naftas eksportu. Šī flote sastāv no desmitiem, pat simtiem vecu un bieži vien novecojušu tankkuģu, kuru īpašumtiesības ir neskaidras, un kas kuģo zem dažādu eksotisku valstu karogiem, lai izvairītos no uzskaites un kontroles. Šo kuģu darbība rada ne tikai ekonomiskus, bet arī ievērojamus vides riskus, jo tie bieži vien neatbilst drošības standartiem un tiem trūkst pienācīgas apdrošināšanas. Tiek lēsts, ka līdz pat 90% Krievijas jēlnaftas eksporta tagad ir atkarīgi no šīs flotes.
Bruņotās apsardzes parādīšanās uz šiem kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, ir jauns un nepieredzēts elements šajā shēmā. Saskaņā ar Zviedrijas Jūras spēku sniegto informāciju, uz tankkuģiem manīti militārpersonu formās tērpti un bruņoti cilvēki, kuri, visticamāk, ir privātu apsardzes uzņēmumu darbinieki. Lai gan viņi, iespējams, nav regulārās Krievijas bruņotie spēki, viņu klātbūtne uz civilajiem kuģiem, kas nodarbojas ar sankciju apiešanu, liecina par šīs “ēnu flotes” ievērojamo stratēģisko nozīmi Krievijai.
Pastiprināta militārā klātbūtne Baltijas jūrā
Zviedrijas karaflote norāda, ka Krievija kopumā ir palielinājusi savu militāro klātbūtni Baltijas jūrā, padarot to pastāvīgāku un pamanāmāku. Krievijas karaflotes kuģi regulāri tiek manīti noteiktās Baltijas jūras un Somu līča vietās, bieži vien stratēģiski svarīgās pozīcijās gar kuģošanas ceļiem. Šī “pastāvīgā klātbūtne” un “statiskā jūras novērošana” liecina par Krievijas centieniem kontrolēt un uzraudzīt nozīmīgus jūras koridorus, iespējams, lai nodrošinātu atbalstu un aizsardzību “ēnu flotei”. Kā atzīst Zviedrijas Krasta apsardzes operatīvā priekšnieka vietnieks Daniels Stenlings, šo uniformēto personu klātbūtne uz kuģiem apliecina “ēnu flotes” svarīgumu Krievijas stratēģijā.
Šī pastiprinātā militārā aktivitāte rada satraukumu ne tikai Zviedrijā, bet visā reģionā. Pagājušā gada oktobrī tika ziņots par Krievijas “ēnu flotes” hibrīdkara operāciju draudiem Baltijas jūrā. Tāpat iepriekš ir bijuši gadījumi, kad uz “ēnu flotes” kuģiem manītas aizdomīgas antenas un ierīces, kas lika aizdomāties par iespējamu spiegošanu.
Starptautiskā reakcija un turpmākie soļi
Eiropas Savienība jau ir sākusi stingrāk reaģēt uz “ēnu flotes” problēmu. Nesen tika piemērotas sankcijas vēl vairāk nekā 100 tankkuģiem, aizliedzot tiem iebraukt ES ostās un saņemt pakalpojumus. ES arī plāno paplašināt dalībvalstu tiesības veikt pārbaudes uz šādiem kuģiem. Jaunās sankcijas vērstas arī pret kuģniecības uzņēmumiem Apvienotajos Arābu Emirātos, Vjetnamā un Krievijā, kas pieder vai pārvalda sankcijām pakļautus “ēnu flotes” tankkuģus.
Lai gan situācija ir nopietna, Zviedrijas Jūras spēku pārstāvji pauduši, ka šobrīd nav tieša riska un viņiem ir labs situācijas pārskats. Tomēr šī jaunā attīstība – bruņotas apsardzes klātbūtne uz “ēnu flotes” kuģiem – pieprasa pastiprinātu uzmanību un koordinētus starptautiskus pasākumus, lai novērstu sankciju apiešanu un mazinātu pieaugošos drošības un vides riskus Baltijas jūras reģionā. Krievijas centieni aizsargāt savus naftas eksporta kanālus, izmantojot pat bruņotus cilvēkus, parāda šo operāciju nozīmīgumu un potenciālo eskalācijas risku.
Šis ir brīdis, kad nepieciešama stingra vienotība un izlēmība starptautiskajā līmenī. Tāpat kā tiek stingri ieviestas esošās sankcijas, ir jāturpina meklēt veidus, kā izskaust “ēnu floti” un tās radītos draudus gan drošībai, gan videi. Zviedrijas karaflotes brīdinājums ir signāls, ka spriedze Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt, un ka Krievija ir gatava izmantot arvien agresīvākus līdzekļus savu interešu aizstāvībai.