Smagas sarunas ceturtdien, 18. decembrī, norisinās Briselē, kur Eiropas Savienības valstu līderi ir sapulcējušies, lai vienotos par finansējumu Ukrainai turpmākajiem diviem gadiem. Latviju tur pārstāv premjere Evika Siliņa, un Briselē ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai mēģinātu izdarīt spiedienu ar savu klātieni. Līdz pat vēlam vakaram joprojām nav panākta vienošanās par iesaldēto Krievijas līdzekļu piešķiršanu Ukrainai.
Eiropadomes tīmekļa vietnē norādīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi debatēs par nākamo daudzgadu budžetu, paplašināšanos, ekonomiskām problēmām, situāciju Tuvajos Austrumos, Eiropas aizsardzību un migrāciju.
Tomēr skaidrs, ka svarīgākais ir Ukrainas jautājums, tai skaitā par finanšu atbalstu Kijivai.
27 ES dalībvalstu vadītājiem līdz ceturtdienas vakaram izdevies panākt vienošanos par visiem sanāksmē iekļautajiem jautājumiem, izņemot finansējuma piešķiršanu Ukrainai.
Līderiem jāvienojas par to, kas tiek iekļauts šajā reparāciju aizdevumā – ne tikai tā nauda, kas atrodas Beļģijas depozitārijā “Euroclear”, bet arī Eiropas komercbankās kā “Societe General”. Ir jādenonsē divpusējie investīciju aizsardzības līgumu ar Krieviju – 18 valstīm tādi vēl ir, lai izvairītos no tiesvedības riskiem.
Ir jāvienojas, ko par reparāciju aizdevuma naudu varēs pirkt – vai arī ieročus no trešajām valstīm, vai tikai ukraiņu un eiropiešu ieročus. Ir jāvienojas par garantijām pret jebkāda veida riskiem un soda mēriem, ko Krievija varētu iedarbināt – un tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij vajadzēs sava parlamenta apstiprinātu garantiju – Latvijai tas būtu par pusmiljardu eiro. Ļoti daudz darāmā – bet svarīgākais – pārliecināt Beļģiju.
Zelenskis ticies ar Beļģijas premjeru
Beļģijas premjers Barts De Vēvers joprojām asi iebilst pret Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu reparāciju aizdevumam Ukrainai. Tā vietā De Vēvers mudina vienoties par kopīgu Eiropas valstu aizdevumu Ukrainai.
Ar De Vēveru jau ticies Zelenskis, un Ukrainas prezidents pēc tikšanās teica:
“Pirmkārt un galvenokārt, mums bija laba saruna. Mēs viens otru saprotam. Es saprotu riskus, par kuriem viņš runā. Bet mēs esam karā, un es domāju, ka mēs saskaramies ar lielākiem riskiem. Ir svarīgi, lai viņš raidītu signālus – mums jebkurā gadījumā šis jautājums ir jāatrisina šodien vai tuvākajās dienās, lai Ukraina nepaliktu bez finansiāla atbalsta.”
Kā ziņo izdevums “Politico”, vēlā ceturtdienas vakarā Eiropas valstu līderi iepazīstas ar jaunu sanāksmes gala paziņojuma teksta versiju.
Medija materiālā uzsvērts, ka šobrīd joprojām sarunas ir par vienu teksta daļu. Pēc būtības ar to vajadzētu mazināt Beļģijas bažas, ka Eiropas Savienības valstis nenāks tai palīgā, ja Maskava atgūs tās iesaldētos līdzekļus. Dokumenta fragmentā teikts, ka, kolīdz būtu panākta vienošanās par iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu, ES valstu valdībām Beļģijai būtu jāsniedz pilnvērtīgs atbalsts un risku dalīšanas pasākumi. Līderi mēģina vienoties, vai vienoties par to, ka šāds atbalsts būtu arī neierobežots.
Gan “Politico”, gan arī Beļģijas ziņu aģentūra “Belga” vēsta, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam patlaban ir vienīgais variants, ko izskata ES līderu sanāksmē.
Eiropas valstu līderiem jāatrod risinājums
Turpretī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir pārliecināts, ka Krievijas Centrālās bankas naudas izmantošana ir labākais risinājums. Savukārt Latvijas premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” sanāksmes sākumā uzsvēra, ka vienošanās par atbalstu Ukrainai sūtīs svarīgu politisku signālu:
“Šobrīd ir svarīgi Eiropas līderiem atrast risinājumu, kas atnestu tādu rezultātu, kur mēs ne tikai palīdzētu Ukrainai, bet faktiski arī spēlētu zināmu lomu šajās potenciālajās sarunās starp ASV, Ukrainu un Krieviju un arī Eiropu. Jo, ja Eiropa neatrod stipru veidu kā signalizēt Krievijai, ka mēs šeit esam un mēs zinām, ko mēs darām, es domāju, ka tas arī var spēlēt kā diezgan izšķirošs faktors.”
“Tagad mums ir izvēle: vai nu nauda šodien, vai arī asinis rīt. Es nerunāju tikai par Ukrainu, bet gan par Eiropu. Tas ir mūsu un tikai mūsu lēmums. Es uzskatu, ka visiem Eiropas līderiem beidzot ir atbilstoši jārīkojas,” uzsvēra Polijas premjers Donalds Tusks.
Tikmēr ierasti pretējās domās bija Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns:
“Garantijas kam? Tā ir stulba ideja. Karā ir iesaistītas divas valstis. Tā nav Eiropas Savienība, tās ir Krievija un Ukraina. Bet tagad Eiropas Savienība vēlas atņemt naudu vienai no karā iesaistītajām pusēm un atdot to citai. Tā mēs iesaistīsimies šajā karā. Tādēļ Beļģijas premjerministram ir taisnība – mums tas nav jādara.”
Eksperti atgādina, ka pēdējā Eiropadomes sanāksmē 23. oktobrī līderi apņēmās risināt Ukrainas steidzamās finanšu vajadzības nākamajos divos gados, taču nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šim mērķim.
Tie atrodas Beļģijas finanšu institūcijās, un tās valdība vēlas, lai pārējās savienības dalībvalstis uzņemas solidāru atbildību juridisku problēmu gadījumā. Latvija ir gatava uzņemties saistības, bet pret šādu risinājumu iebilst vairākas lielās valstis. Tāpēc maz ticams, ka līderi spēs vienoties par šādu lēmumu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu