Bruņoti cilvēki uz Krievijas “ēnu flotes” kuģiem Baltijas jūrā – Zviedrijas Jūras spēku brīdinājums
Kā informē portāls jauns.lv, Zviedrijas Jūras spēki ir snieguši satraucošu informāciju, ka uz Krievijas “ēnu flotes” naftas tankkuģiem, kas regulāri kursē Baltijas jūrā, manīti bruņoti cilvēki militārās uniformās. Šī parādība liecina par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti un aizsardzības pasākumu pastiprināšanos reģionā, kas rada nopietnas bažas.
Satraucošā tendence Baltijas jūrā
Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija SVT, atsaucoties uz Jūras spēku sniegto informāciju, vēsta, ka uz tankkuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu un tiek izmantoti, lai apietu starptautiskās sankcijas, ir pamanītas bruņotas personas uniformās. Šī ir pirmā reize, kad kāda Eiropas Savienības valsts oficiāli apstiprina šādu notikumu, lai gan iepriekš par to jau ziņots medijos. Zviedrijas Jūras spēku operatīvās vadības priekšnieks Marko Petkovičs norādījis, ka šie bruņotie vīri, visticamāk, ir privātu apsardzes uzņēmumu darbinieki, nevis Krievijas regulāro bruņoto spēku karavīri.
Krievijas militārās aktivitātes pieaugums
Pēc Jūras spēku sniegtās informācijas, Krievija pēdējā laikā ir ievērojami pastiprinājusi militāro klātbūtni un novērošanu Baltijas jūrā. Krievijas karaflotes kuģi regulāri patrulē noteiktos Baltijas jūras rajonos un Somu līcī, iespējams, sniedzot atbalstu “ēnu flotes” darbībai. Armijas avoti norāda, ka šīm operācijām raksturīga “pastāvīga klātbūtne” vairākās stratēģiski nozīmīgās zonās līdzās galvenajiem kuģošanas ceļiem, kas faktiski nozīmē statisku jūras novērošanu. Krasta apsardzes operāciju vadītāja vietnieks Daniels Stenlings piebildis, ka lielākā daļa Krievijas karakuģu manīti stratēģiski svarīgās piekrastes teritorijās, un uzsvēris, ka uniformētā personāla klātbūtne uz tankkuģiem apliecina “ēnu flotes” īpašo nozīmi Krievijas interesēs.
“Ēnu flote” – sankciju apiešanas instruments
Krievijas “ēnu flote” ir kļuvusi par galveno instrumentu, ko Maskava izmanto, lai apietu Rietumvalstu noteiktās sankcijas, īpaši attiecībā uz naftas eksportu. Šī flote sastāv no desmitiem, pat simtiem vecu un bieži vien novecojušu tankkuģu, kuru īpašumtiesības ir neskaidras, un kas kuģo zem dažādu eksotisku valstu karogiem, lai izvairītos no uzskaites un kontroles. Zviedrijas varas iestādes aplēš, ka aptuveni 90% Krievijas jēlnaftas eksporta tagad ir atkarīgi no šīs “ēnu flotes”. Šādu kuģu darbība rada ne tikai ekonomiskus, bet arī ievērojamus vides riskus, jo tie bieži vien neatbilst drošības standartiem un tiem trūkst pienācīgas apdrošināšanas.
“Mēs esam redzējuši un saņēmuši informāciju, ka uz dažiem no ēnu flotes kuģiem atrodas uniformēts personāls,” sacījis Zviedrijas Jūras spēku operāciju vadītājs, kapteinis Marko Petkovičs. Viņš piebildis, ka Zviedrijas Jūras spēku ieskatā, uniformās tērptie cilvēki, visticamāk, ir bruņoti un saistīti ar kādu no tā sauktajām privātajām apsardzes kompānijām.
Nav pamata satraukumam, bet situācija tiek rūpīgi uzraudzīta
Neskatoties uz satraucošajām ziņām, Zviedrijas Jūras spēki uzsver, ka pašlaik nav pamata tiešām bažām. Marko Petkovičs norādījis, ka situācija tiek rūpīgi uzraudzīta un tiešs apdraudējums netiek saskatīts. Viņš piebildis, ka Zviedrijas Jūras spēku ieskatā nav iemesla bažām, jo ir labs situācijas pārskats. Tomēr Krievijas flotes aktivitātes un “ēnu flotes” nozīme tiek rūpīgi analizēta, lai novērtētu potenciālos riskus.
Latvijas loma “ēnu flotē” un sankciju efektivitāte
Lai gan ziņas par bruņotiem cilvēkiem uz “ēnu flotes” kuģiem ir satraucošas, nav aizmirsta arī Latvijas loma šajā shēmā. Proti, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bāzētas kompānijas ar tankkuģu palīdzību nodrošina Krievijas naftas eksporta loģistiku, pat spītējot sankcijām. TV3 raidījuma “Nekā personīga” pētījumi liecina, ka Latvijā bāzētie tankkuģi, piemēram, “Zircone”, tiek izmantoti kuģu uzpildīšanai, un lielākā daļa klientu ir no “ēnu flotes”. Atbildīgās iestādes atzīst, ka situācija neizskatās labi, tomēr, tā kā bunkurēšana nav aizliegta, nav pietiekamu instrumentu, lai pilnībā pārtrauktu “ēnu flotes” apkalpošanu. Eiroparlamentārietis Rihards Kols uzsver, ka ostām ir jābūt partneriem sankciju ieviešanā, nevis pasīviem novērotājiem, un ka nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar “ēnu floti”.