Tirdzniecības līguma parakstīšana aizkavēta līdz janvārim pēc Itālijas premjeres lūguma
Kā informē telekanāls EuroNews, Eiropas Komisija ir paziņojusi par *Mercosur* tirdzniecības nolīguma parakstīšanas atlikšanu līdz jaunajam gadam. Šāds lēmums pieņemts pēc Itālijas premjeres Džordžas Meloni pieprasījuma sniegt papildu laiku, lai vienotos par stingrākiem nosacījumiem savu lauksaimnieku aizsardzībai. Lai gan konkrēts datums vēl nav noteikts, līguma atbalstītāji cer, ka tas netiks turpmāk kavēts.
Saspringtas sarunas un vilšanās cerībās
Pēc spraigām sarunām starp 27 dalībvalstīm, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir pārcēlusi *Mercosur* nolīguma parakstīšanu uz janvāri. Tas radījis vilšanos līguma atbalstītājās, piemēram, Vācijā un Spānijā. Tirdzniecības vienošanās dominēja ES samita dienaskārtībā, jo Francija un Itālija uzstāja uz atlikšanu, lai nodrošinātu labāku lauksaimnieku aizsardzību. Fon der Leiena, savukārt, cerēja uz parakstīšanas ceremoniju Latīņamerikā 20. decembrī, jau pēc dalībvalstu atbalsta gūšanas. Bez vienprtības ceremonija vairs nevar notikt, un nav noteikts jauns datums.
Itālijas premjeres nostājas izšķirošā nozīme
“Komisija ierosināja atlikt parakstīšanu līdz janvāra sākumam, lai turpinātu diskusijas ar valstīm, kurām nepieciešams vairāk laika,” ziņotājiem skaidrojis kāds ES amatpersona. Pēc telefonsarunas ar Brazīlijas prezidentu Luizu Inasiu Lula da Silvu, premjere Džordža Meloni paziņoja, ka atbalsta līgumu, taču uzsvēra, ka Romai nepieciešami papildu drošības “garantijas itāļu lauksaimniekiem”. Lula savukārt minējis, ka Meloni viņu pārliecinājusi, ka tirdzniecības līgums tiks apstiprināts tuvāko 10 dienu līdz mēneša laikā.
Bažas par godīgu konkurenci un tālākajiem soļiem
*Mercosur* vienošanās radītu brīvās tirdzniecības zonu starp ES un Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju. Taču Eiropas lauksaimnieki bažījas, ka tas pakļaus viņus neizdevīgai konkurencei no Latīņamerikas importa, kas saistīts ar zemākām cenām un atšķirīgām ražošanas praksēm. Meloni lēmums bija izšķirošs atlikšanai.
“Itālijas valdība ir gatava parakstīt līgumu, tiklīdz tiks sniegtas nepieciešamās atbildes lauksaimniekiem. Tas ir atkarīgs no Eiropas Komisijas lēmumiem un var tikt definēts īsā laikā,” Meloni sacīja pēc sarunas ar Silvu, kurš iepriekš bija draudējis izstāties no līguma, ja vienošanās netiktu panākta šomēnes. Pēc sarunas ar Meloni viņš izklausījās iecietīgāks.
Izaicinošākais ES samits un dalībvalstu pozīcijas
Diskusijas ES līderu vidū bija saspringtas. Līguma atbalstītāji, kas tika noslēgts 2024. gadā pēc 25 gadu pārrunām, argumentē, ka *Mercosur* ir nepieciešams, jo blokam ir nepieciešami jauni tirgi laikā, kad ASV, tā lielākā tirdzniecības partnere, īsteno agresīvu tarifu politiku.
“Šis ir viens no sarežģītākajiem ES samitiem kopš pēdējās ilgtermiņa budžeta sarunas pirms diviem gadiem,” atzina viens ES diplomāts.
Francija jau svētdien sāka mudināt uz balsojuma atlikšanu, ņemot vērā lauksaimnieku neapmierinātību. Parīze jau sen iebilst pret līgumu, pieprasot stingrus drošības pasākumus lauksaimniekiem un savstarpēju atbilstību vides un veselības ražošanas standartos ar *Mercosur* valstīm. Lai līgums stātos spēkā, nepieciešams kvalificēts vairākums. Francija, Polija un Ungārija iebilst pret parakstīšanu, savukārt Austrija un Beļģija plānoja atturēties, ja balsojums notiktu šonedēļ. Arī Īrija ir paudusi bažas par lauksaimnieku aizsardzību.
Bažas par kavēšanās sekām
Tomēr līguma atbalstītāji tagad bažījas, ka turpmāka vilcināšanās varētu mudināt *Mercosur* valstis neatgriezeniski atteikties no desmitiem gadu ilgušajām sarunām. Pēc sarunas ar Meloni, Silvs paziņoja, ka viņš iesniegs Itālijas pieprasījumu *Mercosur*, lai bloks varētu “izlemt, ko darīt”. Kāds ES amatpersona informēja, ka kontakti ar *Mercosur* ir “pastāvīgi”, piebilstot: “Mums ir jānodrošina, ka viss tiek pieņemts no viņu puses.”