Teātra pasaule Milānā uzņem jauno sezonu ar Šostakoviča spēcīgo operu
Milānas slavenais Teatro alla Scala ir atvēris savas durvis jaunajai sezonai, un tas izdarījis to ar iespaidīgu un ievērojamu iestudējumu – Dmitrija Šostakoviča operas Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta pirmizrādi. Kā ziņo avīze Diena, šī izrāde, kas atklāj sezonu, ir drosmīgs un radikāli moderns darbs, kas nekavējoties pārsteidza publiku ar savu emocionālo dziļumu un spēcīgo vēstījumu. Šis notikums ir gada centrālais kultūras pasākums Itālijā, un tā atklāšana 7. decembrī vienmēr pulcē sabiedrības eliti, slavenības un opermīļus, kuri gatavi maksāt augstas cenas par biļetēm, lai baudītu šo unikālo pieredzi. Neatkarīgi no tā, vai apmeklētāji ierodas greznos tērpos vai vienkārši, lai izbaudītu teātra atmosfēru, sezona ir oficiāli uzsākta ar grandiozu stilu un māksliniecisku drosmi.
Operas vēsturiskais un skandalozais fons
Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta nav tikai mūzikas šedevrs, bet arī darbs ar bagātu un bieži vien sarežģītu vēsturi. Opera, kas pirmoreiz tika uzvesta 1934. gadā, ātri izraisīja plašu rezonansi gan Krievijā, gan starptautiski, pateicoties tās drosmīgajam sabiedrības kritikas attēlojumam un atklātajai seksuālo attiecību izpētei. Tomēr tās provokatīvais saturs izraisīja arī spēcīgu pretreakciju. Kad Staļins apmeklēja izrādi Maskavā 1936. gadā, viņš to kritizēja avīzē “Pravda”, nosaucot par “Haosu mūzikas vietā”, kas noveda pie operas aizlieguma un komponista diskreditācijas. Šis skandalozais notikums dziļi iespaidoja operas tālāko likteni. Daudzus gadus vēlāk Šostakovičs radīja pārstrādātu versiju, kas pazīstama kā Katerina Izmailova, taču šī gada atklāšana Milānas La Scala demonstrē oriģinālo, 1934. gada versiju, uzsverot tās sākotnējo, neapstrīdēto māksliniecisko vīziju.
Režijas interpretācija un emocionālais spektrs
Režisors Vasilijs Barhatovs un muzikālais vadītājs Rikardo Šaijī ir radījuši iestudējumu, kas atklāj operas dziļāko nozīmi. Barhatovs uzsver, ka Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta nav tikai stāsts par Krieviju vai Padomju Savienību, bet gan universāls stāsts par sievietes vientulību, viņas izmisīgajiem laimes meklējumiem un dziņām. Viņš uzsver, ka Šostakovičs operā Katerīnas traģisko stāstu skata ar ievērojami lielāku empātiju nekā sākotnējā Ļeskovs novelē, kur jūtama mizogīnija. Operā Šostakovičs ļauj mums paraudzīties uz notikumiem no Katerīnas skatpunkta, uzsverot viņas vientulību un izmisīgo vēlmi pēc mīlestības un piepildījuma. “Katerina pastrādā noziegumus, bet viņa to dara mīlestības vārdā,” režisors skaidroja darba interpretāciju, akcentējot psiholoģisko dziļumu un varoņu motīvu sarežģītību.
Iestudējuma mākslinieciskā komanda un galvenie varoņi
Galvenās lomas operā atveido talantīgā soprāns Sāra Jakubjaka Katerinas lomā un spilgtā zvaigzne Nažmidins Mavļanovs Sergeja lomā. Viņu sniegums sola iekarot skatītāju sirdis un radīt spilgtu emocionālu pārdzīvojumu. La Scala muzikālais vadītājs Rikardo Šaijī vada orķestri, nodrošinot, ka Šostakoviča sarežģītā un aizraujošā mūzika tiek izpildīta ar maksimālu precizitāti un jūtīgumu. Šis iestudējums ir ne tikai māksliniecisks notikums, bet arī spēcīgs paziņojums par mākslas brīvību un tās spēju izraisīt dziļas pārdomas.