Hosē Antonio Kasts uzvarējis Čīles prezidenta vēlēšanās
Čīles politiskajā ainā notikušas vēsturiskas pārmaiņas – konservatīvo Republikāņu partijas līderis Hosē Antonio Kasts svētdien ar pārliecinošu balsu vairākumu ir uzvarējis valsts prezidenta vēlēšanās. Šī uzvara iezīmē nozīmīgu pagriezienu valsts politikā, nostiprinot labējo spēku ietekmi.
Vēlēšanu rezultāti un Kasta solījumi
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, Kasts ieguvis apmēram 59% vēlētāju atbalstu, pārspējot savu komunistu pretinieci Žaneti Haru, kuru atbalstīja plaša kreiso partiju koalīcija. Hara jau ir atzinusi savu sakāvi un apsveikusi Kastu ar uzvaru. Kasta uzvara ir kārtējais labējo panākums Latīņamerikā, sekojot līdzīgām uzvarām Argentīnā, Bolīvijā, Ekvadorā, Hondurasā un Salvadorā.
Kasta priekšvēlēšanu kampaņa koncentrējās uz stingriem pasākumiem pret noziedzību un nelegālo imigrāciju. Viņš solījis izraidīt vairāk nekā 300 000 nelegālo imigrantu, slēgt Čīles ziemeļu robežu un apkarot noziedzību, kas pēdējos gados ir sasniegusi satraucošu līmeni. Kasts ir paudis apņēmību atdzīvināt stagnējošo ekonomiku un atjaunot cieņu pret likumu. Viņš ir izteicis atbalstu centieniem izbeigt Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro diktatūru un nosaucis Maduro par “narkodiktatoru”.
Iepriekšējā pieredze un politiskais mantojums
59 gadus vecajam Kastam šī bija jau trešā reize, kad viņš kandidēja prezidenta amatam, taču iepriekšējie mēģinājumi bija neveiksmīgi. Viņa uzvara tiek rakteterizēta kā krasākais pagrieziens pa labi kopš ģenerāļa Augusto Pinočeta vadītās militārās diktatūras beigām 1990. gadā. Kasts ir izteikts bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājs un viņa politikas kopētājs.
Sabiedrības reakcijas un Kasta personība
Lai gan daudzi čīlieši nepiekrīt Kasta galēji konservatīvajiem uzskatiem daudzos sociālajos jautājumos, viņa solījumi atjaunot kārtību un drošību ir guvuši atsaucību sabiedrībā, kas ir nobažījusies par pieaugošo noziedzību. Čīle, kas savulaik bija viena no drošākajām valstīm Latīņamerikā, ir smagi cietusi no sociālajiem nemieriem un organizētās noziedzības bandu invāzijas.
Interesanti fakti par Kasta ģimeni pievērš arī uzmanību: viņa tēvs savulaik bija nacistiskās Vācijas armijā un Nacionālsociālistiskās partijas biedrs, kurš uz Čīli aizbēga 1950. gadā. Šis fakts piešķir papildu dimensiju Kasta politiskajai identitātei un vēsturiskajam kontekstam.