Grieķija veic agrīnu maksājumu ES aizdevējiem, lai stiprinātu tirgus uzticību
Kā informē telekanāls EuroNews, Grieķija ir veikusi vēsturisku agrīnu maksājumu €5.3 miljardu apmērā no savas pirmās eirozonas glābšanas programmas. Šis drosmīgais solis, kas sākotnēji bija paredzēts atmaksāt vēlākajos gados, pat līdz 2040. gadiem, liecina par ievērojamu pavērsienu valsts ekonomikas stabilizācijas ceļā. Tā ir stingra zīme, ka Grieķija arvien mazāk paļaujas uz krīzes laika parādiem un aktīvi strādā pie nākotnes procentu maksājumu sloga samazināšanas.
Pavērsiena punkts tautsaimniecībā
Grieķu aizdevuma mehānisms (GLF), kas tika izveidots kā pirmais iekšējais glābšanas instruments eirozonā pirms Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) radīšanas, bija būtiskāks parādu krīzes laikā. Kad Grieķija 2010. gadā zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem, GLF ļāva novērst tūlītēju maksātnespēju, tādējādi ierobežojot riskus citām ES dalībvalstīm. Šis agrīnais maksājums ļaus Grieķijai ietaupīt aptuveni €1.6 miljardus procentu maksājumos līdz 2041. gadam. Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP samazināsies zem 120% līdz 2029. gadam, kas ir ievērojams sasniegums valstij, kurai ir viens no augstākajiem parādu rādītājiem eirozonā.
No krīzes uz stabilitāti
Grieķijas finansiālā traģēdija, kas sākās 2009. gadā, bija bēdīgi slavena ar gadiem ilgu fiskālo neprātību, milzīgiem deficītiem un vāju ekonomisko konkurētspēju. Tas noveda pie trim starptautiskām glābšanas programmām no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ko pavadīja stingri taupības pasākumi un sāpīgas strukturālās reformas. Šī agrīnā atmaksa ir apliecinājums Grieķijas atveseļošanās spējām. Tāpat kā pacients, kas veiksmīgi pārcietis smagu operāciju, Grieķija ir atjaunojusi savu ekonomikas veselību. Līdz 2023. gadam valsts bija atguvusi investīciju līmeņa kredītreitingus, kas atspoguļo uzlaboto fiskālo sniegumu un institucionālo stabilitāti. Rezultātā aizņemšanās izmaksas ir samazinājušās. Grieķijas 10 gadu obligāciju ienesīgums dažkārt ir pat zemāks nekā lielākām valstīm kā Itālija un Francija, kas ir dramatisks pagrieziens salīdzinājumā ar krīzes laiku, kad Grieķijas parāds tika uzskatīts par augsta riska “draudīgu” aktīvu.
Strategiskais maksājums un kritika
Premjerministrs Kirjaks Mitsotakis jau 2023. gadā apņēmās veikt šo agrīno parāda atmaksu. Lai gan šis solis uzlabo Grieķijas parāda profilu uz papīra, daži kritiķi norāda, ka tas varētu izraisīt vietējās likviditātes samazināšanos laikā, kad mājsaimniecības un uzņēmumi joprojām saskaras ar dzīves dārdzības spiedienu. Opozīcijas partijas argumentē, ka šie līdzekļi būtu varējuši tikt novirzīti iekšzemes investīcijām, algu atbalstam vai mērķtiecīgai palīdzībai, radot tūlītēju labumu ienākumiem un ekonomiskajai aktivitātei. Taču ESM un EFSF vadītājs Pierre Gramenia uzsvēra: “Grieķija turpina panākt ievērojamu progresu savas ekonomikas stiprināšanā. Šis papildu agrīnais GLF aizdevuma maksājums sūta vēl vienu pozitīvu signālu finanšu tirgiem, uzlabo Grieķijas parāda struktūru un atspoguļo valsts uzlabojošo fiskālo stāvokli.” Tādējādi, lai gan pastāv dažādi viedokļi, šis maksājums ir nozīmīgs Grieķijas ceļā uz ekonomisko noturību un uzticību.