Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par sporta finansējumu un naudas balvām

Diskusija par naudas balvu piešķiršanu Latvijas parasportistiem Aigaram Apinim un Rihardam Snikum ir aktualizējusi plašāku jautājumu par sporta finansēšanas sistēmu valstī. Kā informē portāls NRA, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, uzsvēra, ka svarīgāka par atsevišķām balvām ir sabalansēta pieeja sporta finansēšanai kopumā. Viņš norādīja, ka kritēriju noteikšana balvu piešķiršanai vienmēr ir sarežģīta, un bieži vien ir nepieciešams raudzīties plašāk nekā tikai uz konkrētiem gadījumiem. Rinkēvičs atzina, ka par esošo sporta finansēšanas modeli ir dzirdēti dažādi, tostarp kritizējoši, viedokļi. Prezidents uzskata, ka plašāka sporta finansēšanas programma, kurā naudas balvas par sasniegumiem būtu viens no elementiem, varētu sniegt atbalstu gan parasportistiem, gan sporta nozarei kopumā.

Sporta finansēšanas sistēmas aktualitāte

Ministru prezidente Evika Siliņa ir norādījusi, ka tiek strādāts pie plašākām izmaiņām sporta finansēšanas sistēmā, lai nodrošinātu taisnīgāku un caurspīdīgāku atbalsta sistēmu. Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) izskata jautājumus par valsts sporta budžeta prioritātēm 2025. gadam un naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem. Lai gan LNSP un valdība ir atbalstījušas naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem, Apinim un Snikum, kuri aizvadītajā sezonā sasnieguši augstus rezultātus, naudas balvas netika paredzētas, radot neapmierinātību. Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija skaidrojusi, ka prēmiju piešķiršana notiek vienlīdzīgi un pēc vienotiem kritērijiem, izvērtējot sacensību nozīmīgumu, piedalījušos valstu un sportistu skaitu.

Plaša perspektīva sporta attīstībai

Valsts prezidents uzsvēris nepieciešamību pēc plašas pārdomas par sporta finansēšanas modeli kopumā. Viņš norādījis, ka svarīgāka par balvām ir līdzsvarota pieeja sporta finansēšanai, tostarp sportistu sagatavošanai un dalībai sacensībās. Rinkēviča ieskatā, šī diskusija ir īstais brīdis, lai uz jautājumu par sporta finansēšanu raudzītos plašāk. Viņš pauž cerību, ka nākotnē redzēs plašākas izmaiņas sporta finansēšanas politikā, lai panāktu taisnīgāku un caurspīdīgāku atbalsta sistēmu visiem sporta veidiem un sportistiem.

Budžeta prioritātes un sporta finansējums

Latvijas sporta budžeta plāns 2025. gadam paredz 56,4 miljonus eiro, ar lielāku finansējuma īpatsvaru novirzot bērnu un jauniešu sportam. Tomēr kopumā Latvijas sporta budžets, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nav audzis, un eksperti norāda, ka, ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nav audzis jau teju desmit gadus. Latvijas Sporta federāciju padome aicina pārskatīt azartspēļu nodokļa politiku un novirzīt ieņēmumus sporta attīstībai, uzsverot, ka sportam Latvijā nepieciešams stabils un prognozējams finansējums. Prezidents Rinkēvičs arī norāda uz nepieciešamību palielināt finansējumu tautas sporta veidiem, lai veicinātu sabiedrības veselību un aktivitāti.